Mantojums
Rodas aizdomas, ka mans tēvs patiesībā ir kāds cits, ne tas kurš par tādu uzdodas. Īstajam būtu jābūt Mr. Vulfam vai ugunsdzēsējam vismaz. Par liecina mana pozīcija un nodarbinātības saturs. -Fīgarō figarō fīīgarō! hop hop! Un pa trepēm augšā, un pa trepēm lejā.. Palīdzības Dienests - tāds ir mans vārds. Senāk, kad mūsu pirmais kurss talkoja kolhozā, kad neviens vēl tā lāgā nebija savstarpēji iepazinies, bet vairums vismaz vārdus zināja, tad mani vienīgo vēl ilgi sauca: "Ei, Zvejniekadēls, padod ķīpu". Nešaubīgi zināju, ka uzsauciens bija man. Bet tas stiprināja manu pārliecību par zināmu atšķirību no pārējiem. Stulbi būtu apvainoties: "bet es taču esmu krāsotāja dēls, makšķernieka tikai nedēļas nogalēs"..