18ā vienīgā augstgaisma
pirms kāda gada vai drusku vairāk māsai teicu, ka no lokālā folkpopa skatuves mani tobrīd jūsmina Sniedze P. Ak, latviešu atbilde Keitai Bušai – atbildēja māsa. Nē, tā ir vietējā atbilde Džoannai Ņūsamai – es precizēju. (Tobrīd es vēl nebiju dzirdējis tagad pēkšņi slaveno Eviju V. , kuras vokālo tehniku maniere tomēr tuvāka Džoannai Ņ.) Nu jā, patiesībā Ņūsamu nebiju klausījies kādus gadus desmit..

Pirms gadiem piecpadsmit un desmit man modē un dienišķajos skaņu fonos strauji ienāca visādi savdabīgi dziedoņi – ārtisti, dziesminieki-mākslinieki, izdomātāji – izpildītāji - tādi kā KokoRõuzī, Devendra Banhārts, AnimalKolektiv. Nu un arī Džoanna Ņūsama ar savu debijas pilnierakstu Milk-Eyed Mender. Tik viena bēda: visiem pa uzvelkošam hītam, ko iekļaut izlasītēs pa ceļam auto skanēt, tikai no Džei eŅ nekā piemērota uzvedinoša no klasiskās arfas akomponētām naivām bērnišķīgām dziesmiņām. Tā nu pamazām tas skuķis aizslīdēja manā aizmirstībā.

Pirms ziemassvētkiem Dievišķais spiegs – algoritms manā dienišķajā barotnē pasvieda ideju – pievienoties intreškopienai, kuru vieno apsēstība ar elfu un feju pavēlnieci, mūžīgo meiteni kā Pīters Pens no Nekadnekurzemes. (no vārda trash). Kāpēc man un tagad? Vēlāk sapratu - tur visiem patīk arī aktuālā klasikpopiķe Džūlija Holtere, vēsturiskā baleta un laikmetīgās dejas klasiķe Keita Buša, elektroklasiķe Bjorka un citas ietekmīgas mūzikālās domātājas, ko es arī bieži klausos, tikai citās digitālās platformās. Izrādās, pa šiem gadiem Džoannai ir sakrājies bagātīgs muzikālais mantojums, iespaidīgs pielūdzēju pulks un izkopies tīrs vizuāli estētiskais tēls un identitāte no pasakām un teiksmainiem eposiem, kur vienmēr zied firziķi, plūmes un bumbieres. Un laimīga privātā dzīve holivudas slavenības aizvēnī.

Es pievienojos. Un neticēsit, tas mainīja visu.
Es iemīlējos katrā kopas šitposta autorā, katrā piebildētājā. Es gribu dzīvot tādā zemē, dzīvot tādā sabiedrībā, dzīvot ar viņiem. Es gribu, lai pasaule būtu tāda – no Džoanas pielūdzējiem.
Un viennozīmīgi – viņi ir tādi nevis , ka novērtē Džoannas daiļradi, bet gan novērtē viņas daiļradi tāpēc, ka ir tādi. No malu malām