Kādu rītu tu paņēmi maisu sev
Tas bija gadā 1970. vai '69. Universitātes fizmatu un ķīmiķu fakultātes studenti atgriezās no ūdenstūrisma sacensībām. Autobusā tika dziedāts - tautasdziesmas, studentu dziesmas, šlāgeri, arī Zilais Lakatiņš starp citiem lipīgiem meldiņiem valša ritmā. Nākošajā dienā pie fakultātes dekāna tika izsaukts ūdenstūristu grupas vadītājs uz paskaidrojumiem un viņš tika informēts, ka tiek izslēgts no universitātes. Uz dekanātu pa vienam tika izsaukti arī visi pārējie studenti, kas bija ūdenstūrisma mačos, visiem bija jāraksta paskaidrojumi par pretvalstisko dziesmu dziedāšanu. Katrs tika brīdināts par iespējamām sekam, ja slēps valsts ienaidniekus - atskaitīšana, attiecīgs ieraksts biogrāfijā, niecīgas nākotnes profesionālās izredzes. Lai glābtu savu biedru, čomu, aizrautīgu laivotāju un entuziastisku organizatoru, studenti bija vienojušies teikt, ka grupas vadītājs nemaz tur neesot bijis, viņš esot bijis laukos pie vecākiem tikmēr kartupeļus stādījis. Vēlāk viņš esot atjaunots studentu matrikulā. Pēc tam nelielās grupiņās esot pārspriests, kurš no kursabiedriem varētu būt bijis ziņotājs nosūdzētājs. Aizdomās tika turēts puisis no mūsu skolas, kaimiņš no blakusielas, vēlāk viena viņa meita gāja klasi zem manis, bet otra - manas māsas klasē. Es to ģimeni pazinu, mana mamma - kopš savas bērnības.

Piecdesmit gadus vēlāk publicē "čekas maisu" saturu. Tur atrodams ūdenstūristu grupas vadītāja vārds. Tā, kurš tika izslēgts no universitātes par pretvalstiskas grupas pieļaušanu un vēlāk atjaunots studentijā