par šahistiem
7c klases šaha turnīrā "melnais laidnis 1986" jau pēc pirmajām kārtām vadībā izvirzījās Jānis, Ivars, Didzis un Mārtiņš.
Ivars bija no dabas attapīgs un apķērīgs, tāpat arī Mārtiņš. Jāni tēvs bērnībā bija spiedis šaha pulciņā, bet Didža būšana līderos bija pārsteigums - joprojām burtoja ar grūtībām, ar matemātikām uz jūs un vispār ar mācībām.
Pēc gada vidusskolā no viņiem paņēma tikai Jāni, pilnīgu viduvējību interesēs un motivācijā. Pārējiem bija jāiet uz profeni.
Pēc pieciem gadiem talantīgais, gaišā galva Ivars bija nodzēries,
Didzis bija iecirkņa municipālais, mazāk nodzēries, Jānis bija krupjē kazino Ukrainā, bet Mārtiņš pašapzinīgi strādāja par afišu līmētāju.
Vēl pēc pieciem gadiem Ivara vairs nebija, Didzis izmests no policistiem par dzeršanu, Jānis slēpās no bandītiem, bet Mārtiņš joprojām pašapzinīgi līmēja afišas.
Vēlāk līdz galam nodzērās Didzis, Jānis aizmuka uz Īriju laikam, bet Mārtiņš kļuva par nacionālās valstvienības dalībnieku sportā, tautas sporta sacensību organizēšanas entuziastu un pasaules čempionāta rīkotāju direktoru.

Vopšem - panākumi šahā par personību liecina tikai to, ka tai ir spējas šahā.