starro ([info]starro) rakstīja,
@ 2016-04-27 12:19:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
attiecības ar inspektoriem
Kad jūs aptur, piemēram, Ceļu Policija un standarta procedūru ietvaros pieprasa dokumentus, pēc tam ārpus reglamenta ietvariem, nostādītā tonī un intonācijā pajautā aptuveni kautko "kur tad steidzamies?" vai "kāpēc pārkāpjam?" - kā jūs atbildat - vai vaļsirdīgi kā draugam, vai kā izmeklētājam, kurš visu ko teiksiet pavērsīs pret jums? Jums ir sava stratēģija vai uzvedības paterns, kas šādā situācijā tiek pielietota ar nolūku iegūt labvēlību, lai mīkstinātu situācijas vērtējumu? Jeb jūs vienmēr esat dabiski un patiesi un jūs necenšaties ietekmēt amatpersonu attieksmi? Vai amatpersona var tikt uzskatīta par profesionāli, ja tā tiesājot paļaujas uz subjektīvām simpātijām?


(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]spic
2016-04-27 13:28 (saite)
Pieņemot, ka apturēts par lietu, man ir neitrāla un nenoliedzoša attieksme, "jūsu ātrums bija 113" – "apmēram tā varētu arī būt", galamērķi vai sākumpunktu divos vārdus varu pieminēt, atkarībā kas interesantāks ("pusdienās" vai "no saulkrastiem, skatīties ziemeļblāzmu").

Ja esmu apturēts km attālumā no mājām (esmu aiz Siguldas) — manipulatīvi pieminu, ka mans sākums vai beigas ir tepat ap stūri.

Vopšem, signalizēju, ka pie stūres ir dzīvs, adekvāts cilvēks. Nevienu naudas sodu par ātruma pārkāpšanu vēl neesmu saņēmis; policists pēc paša iniciatīvas izrakstījis brīdinājumu par braukšanu bez gaismām (lai nav jāraksta ātruma pārsniegšanu) gan ir.

(Atbildēt uz šo)


(Lasīt komentārus) -

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?