Strazds
Nez kā iet tam strazdam, kas vakar pēcpusdienā kā aptracis vīterināja savas meldijas ābeles galā blakus Brīvības ielas 'mašīnām, motoriem, iesalušajiem gājējiem'? Tik neiederīgs, kad 'visur valda sals un sniegs', tik pēkšņi pārsteidzošs un atgādinošs un izraujošs no permantentā savu kurpju vērošanas stāvokļa. Vienā mirklī pazaudēju savas 'svarīgās' domas. Strazda traļļi mani pārsteidza nesagatavotu. Bet viņš takš vēl nelaikā ieradies! Ēst taču arī gribēsies. Māsa teica, lai es neuztraucoties - tas tik caurceļotājs - galu galā pa misenēm kaut ko salasīs. Nu nezin, migranti parasti burzās baros, šitas izskatījās nolēmis te vīt ligzdiņu un tepat copēt partnera kandidatūru.
Bet tās skaņas joprojām ausīs skan. Vasarā mežā putnu balsis veido pašsaprotamu, neatņemamu fonu. Tagad - brīnums. Cikliskais brīnums, kas nekad nebeigs priecēt, pie tā nekad nevarēs pierast.
Starp citu, mans iepriekšējā gada notikumu top 3:
1. Ceriņu uzziedēšana
2. Ievu uzziedēšana
3. Skolas pabeigšana