starro ([info]starro) rakstīja,
@ 2012-08-24 12:43:00
Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
Mūzika:chicago 5

Mazi solīši mums, taču lieli cilvēcei
Šodien mums pirmoreiz sagribējās iet. Aizgājām. Un tā iepatikās tā lieta, ka notipinājām ~ 40 min. Ar nelielu atbalstu gan pie kapušõna.
Mazi solīši mums, taču lieli cilvēcei. Iespējams, ka šis vēsturiskais brīdis no tā ka testam iedarbināju enodomondo sekošanas ierīci pastaigas režīmā, lai uzskaitītu ratiņstumšanas km. Tagad šis stumšanas režīms - ardievu, vēstures mēslainē?


(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]bozena
2012-08-24 13:30 (saite)
Apsveicam! :) Em, nezinu, vai varu ieteikt, bet kad Līžbetes un Agņēškas jaffkundzes bija mazas, mēs (īpaši ome un aukle) lietojām tādas kā slejiņas sunīšiem, tikai bērniem, rūpnieciski ražotas, starp citu. Apsprādzē ap mazo rumpīti un lepni soļo, kritiena brīdī pievelkot pavadiņu. Pozitīvais - deguns tiek nodauzīts krietni mazāk un staidzinātāja mugura necieš no mūžīgās locīšanas. Mazulis pirms staidzināšanas pats pienes slejas. Negatīvais - apkārtnes tantes visas kā viena kaunina par šitik nesmuku bērna staidzināšanu, jo pašām jau nav mugura jāloka.

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]starro
2012-08-24 13:40 (saite)
pozitīvais - vēlāk attīstīta kāju darbība tikšanai līdzi pretspēlētājam aizsardzībā, metienam lēcienā, kā arī īru džigām un rīliem.

par paša muguru - pašam vingrošanas nodarbība pie reizes, par apkārtnes tantēm - tām jāpiedāvā uzpurnis, ja neliksies mierā.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

(Lasīt komentārus) -

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?