atpakaļ pie sniega
Kā jau ierasts riņķoju savus dienišķos aplīšus pa uzvarparka trasi, tik šodien aizdomājos par Agnesi. Jūtos labi ieskrējies, ir vēl svaigums ciskās un bicepsos, slīd labi, retraks tikko pielīdzinājis jauno sniedziņu, roku kāju gurnu kustību motorika saskanīga un ritmiska, vējiņš svilpo gar ausīm - pašam prieks par pārvietošanās ātrumu. Te pēkšņi, kur gadījies kur ne, palido garām Ješka. -Nu, Nākums Jēkabs. Un aiziet man garām kā stāvošam. Gribēju turēties astes aizvējā - kur nu! Piecus metrus varbūt izdevās, tad šis jau izzūd skatienam.
Jātrenējas.