pusaudžu mīla un naids
man vidusskolas pirmajā klasē patika viena klasbiedrene. bet viņa man sabijusies atteica. tad es, dziļi aizvainots, sakūdīju pret viņu visu klasi, pinu intrigas, organizēju visādas riebeklības - tur somas "nejaušās izkrišanas pa logu", karikatūru konkursus, izdomāju nievājošas palamas, bet pats tieši atklāti neiesaistoties, paliekot it kā malā. es to visu ar citu rociņām. es panācu, ka neviens ar viņu nerunāja, ignorēja. pēc gada izrādījās, ka neskatoties uz visu to, es viņai patīku. un tad man palika ļoti ļoti kauns, es ļoti nožēloju. un mēs kļuvām ļoti labi draugi un tādi esam vēl šobaltdien. mēs kopā devāmies talkās, pārgājienos un velobraucienos, līdz vēlām naktīm pļāpājām un jutām savstarpējas simpātijas. tagad gan mēs tiekamies retāk, bet simpātijas ir joprojām. klāt nākusi apziņa, ka tas ir kautkas vērtīgs un kopjams.