Uz projekta II
viss notiek: atbraucu vakarā uz objektu - meistars parubījies. papīpoju, domāju paņemt štrumentus ķīlā. varbūt pat maku izzagt, jo šim krietns žūksnis materiālu naudas uzticēts. šis jau pamodies, atčohnījies. vismaz sakarīgi runājams. teica, ka ir savācies un apņēmības pilns ķerties pie darbiem. savelku galus par naudām. prasu atlikumu, a tas vairs neesot. tagad ķīlā paņemts esmu es: ir samaksāts avanss, un mājā ir avārija - stāvoklis sliktāks kā pirms izmaksām. vopšem vienojamies - vīrs un un vārds, jei bogu, atvaino, esmu apdirsies tavā priekšā - no rīta 7os visi būs uz strīpas. Tagad tikai viņam jāizguļas kārtīgi un tad būs rukātājs. Izklausās ticami. Tik aiziešot pēc minīša. Pēc stundas ir atpakaļ nepārāk sakarīgs un vēl agresīvs.
Esmu toč uzrāvies.
Mani sauc par līdzatkarīgo.