Dialogi Ar Kādu Neprātīgo [entries|archive|friends|userinfo]
simtgadīgsbērns

[ userinfo | sc userinfo ]
[ archive | journal archive ]

Dream diary entry #??? [May. 25th, 2017|12:52 pm]
[Tags|, ]
[Current Mood |as lazy as ever]
[Current Music |something non-commital ]

This was a dream of my first sleeping period of the night, so I overslept it with 3 more hours of sleep and my memory of it isn't exact anymore.

It seems I must have had a row of some sorts with my mother, which ended in my decision to spent the night on the porch of a former shop nearby our building [which IRL was indeed a shop when I was little, but nowadays is a security firm, but alas in my dream it was forlorn ]. And for some reason I was very tired or my reticular formation wasn't working properly, as I slept all through some guys playing guitars and hanging out on the same porch, one minute I met the eye of one of them looking straight at me, the next my mind went black, and I was floating in the blissful darkness of my dreamworld.
I opened my eyes to see a dark-haired girl about 20 looking at me from above. She wore no make-up and her face was very pale, it seemed like a second moon, almost shining over me. She was dressed all in black - black fish-net tights, black shorts, black leather-poncho-contraption, which as I discovered later was supposed to hide her very pregnant belly. And just as you do know things in dreams, I knew she was a witch.
"This is my place." She said very softly, so I wondered if she did actually say it, or just made me hear it.
I moved over and we slept back to back, and I wasn't cold anymore for her back was hot as a hearth.
[ then there's a gap in my dream ]
Some other night, I was sitting there with the guitar playing guys, wrapped in a blanket drinking tea with just a whiff of Irish whiskey about it. The girl appeared, there was something wrong with her. She was bent in half and moaning, then she fell, and started crawling all snake like, slithering towards us, her eyes completely white. The guys ran, all except one. His eyes locked with mine just as they did that first night.
"She's about to have a baby." I heard myself say, though I wasn't sure that was the case. "You'll have to help me."
And he did.
The girl was covered in slime and kept growing some sort of misty membranes around herself, as a cocoon. We tore at them, for they kept growing and covering her mouth and nostrils, and she was suffocating, and I was worried that the baby might have a had a hundred of ischemic strokes, before it was finally out. It was a [I would lie if I said "beautiful"] baby girl, whose first cry coincided with the first beam of sunlight. We wrapped them both in my blanket, and just sat there panting from the exertion, among the early morning bird songs and scent of flowers and earth.
I went to wash my hands and face in a nearby stream, as I came back he was standing there fidgeting a little bit, looking at me with a serious expression.
"Will you have dinner with me?" He said, and as a pause prolonged added: ".. sometime?"
"I'd love to."
He smiled, and went to wash himself, but turned back and started packing our things:
"No. Let's do it now.. breakfast.. my place."

And there I woke up blissfully happy, before I fell back into another dream about my course-mates and an ostentatious retro car with antlers.
Link2 comments|Leave a comment

just another dream [Jul. 26th, 2013|11:17 am]
[Tags|, , , , ]
[Current Mood |awake]
[Current Music |no music]

He goes from Josh Radnor to Daniel Craig.. to some guy without a face.. to Elmārs..
anyway - he's my friend. You know - one of those guy friends you keep checking up on.
it's an art fest. There are loads of people. So there are loads of art'ish people who make art - paint, draw, film, make photos, clothes.. And there was that big wall - were everyone could leave his art-mark, in the basis of which was a pattern created by pressing painted celebrity clothes to the wall.. [well that was totally cray everyone went AWOL.. putting out their emotions].

My friend - he's a technician.. There is a big screen near the wall. And he puts people's movies and just art-house and indie films on.. And his technical place is hidden inside a hill.. like a cave. [ I have no idea what these guys living in caves mean.. but they keep appearing and hugging me ] And I gave him a tape me and my friend Laimdota filmed some 10 years ago.. And I watch it lying on the ground with many over people who are as highly motivated to do nothing as I am. He wanted to watch it with me, he even promised.. but his girlfriend came [by the way she looked like Fefe Dobson] and they are in the cave..

There's one moment vivid from the movie, it's where Laimdota and some other people are laughing and climbing a somewhat Scottish looking landscape against a strong wind, but the day is really sunny.. so her golden hair is drawing beautiful patters in the air.. almost like water flowing or fire flickering.

There's a voice behind me:
- Hey, Lime, isn't that you
- Pshh, of course not..
I don't turn, I know without turning its her, and I can feel her looking for me in the crowd..
The focus goes closer on the hair.. until it's all we can see.. and it ends..

I go into the cave, knock on the door, am asked to wait.. then he let's me in - somewhat embarrassingly smiling. I say:
- You didn't see the half of it..
- You know me too well. We tried, but then got preoccupied..

He gives me the tape and walks me out. We walk, talk.. he keeps his arm on my back.. kinda very protectively. Then we stop - he hugs me really tight and says:
- Keep safe. If anything happens - call. Promise?
- Promise.

[ te es laikam aizmigu ciešāk, jo neko neatceros, but the next thing I know: ]
We are on some kind of a ship.. He, his girlfriend, his jack russell terrier and me.. We are sort of running from someone.. We are joined by his friend [a Brad Pitt kinda looking guy]. then everything is in somewhat coloristic blur.. there's a lot of crimson or scarlet paint strokes everywhere. then there's a white silk sheet fluttering in the wind.. and she dies [his girlfriend].. some crazy people - they just kill her.
Then there's a smell of wood going into shambles and a lot of pointy sharp splinters all around us. He suddenly says - It's you!! How could you! - and runs after Brad Pitt..
And I sit there on the floor when his dog starts convulsing, and craning it's neck in weird angles.. and then pukes on the floor. He's kind crowling in circles and puking.. then nothing comes out, he just making the puking movements and crawling in circles.. And I sit there and know - he has been poisoned or even infected with some kind of mutated Listeria.. And there's nothing I can do.. and the only thought I have is - Thank God, HE doesn't have to see that.

[ un tad es pamostos, un saprotu, ka tas tas bija mans suns.. not in the dream.. but in real life. un shudder un hug Gordon closer to me and ask him: 'Gorģik, u tebja že vse v porjadke?! Vse horošo?' and kiss him.. ]

*****

Pēdējā laikā visu laiku sapņoju par kaķiem visos iespējamos veidos un pat Ināru Kaķīti, kura mani atpazina.. Un mamma kept telling me - ka tas nav labi, jo kaķi sapņos ir uz nodevību. You could say they came true a little [īpaši tāpēc, ka most of them bija kaķēni.. nodevība arī nebija liela].. Bet suns sapnī - tas ir labi, tas ir draugs.. a helping hand.. someone you trust.. bet mirstošs suns? if not a friend - then friendship duying.. nu pieņemsim, ka visa sapņu tulkošana ir bullšits. besides - tas viss ir viens liels mumble-jumble..
Es gan varu izskaidrot, ko tur dara Radnors -> Ance vakar teica, ka noskatījās "happythankyoumoreplease"..
Breds Pits - pirms gulētiešanas tētis mani pasauca iečekot viņa deju iekš 'Burn after Reading', kas gāja pa TV.
Fefe Dobson - ir no Listenera sērijas.
Kuģis - probably ir saistīts ar regati.
Un pat Scottish landscape varētu būt saistīts ar McGregore velo, moto un suņa bilžu skatīšanos vai Passenger klausīšanos..
bet viss pārējais.. un it īpaši čaļi alās.. ir a mystery to me.
Dying Gordon - is kinda worrying, bet after all - I've seen my brother's skin being taken off from him, and nothing bad happen after that dream.
Galvenais jau ir izstāstīt savus sapņus - tad viņi vsp nepiepildās..
LinkLeave a comment

Another sapnis [Jul. 17th, 2013|09:37 am]
[Tags|, , ]
[Current Mood |weird]
[Current Music |let her go - passenger]

Šonakt manā sapnī bija ziema.. un mežs..
Mēs ar Maiju tur meklējām vienu čali, kurš ķipa mežā dzīvo. Bet no sākuma atradām tikai milzīgu melnu jaku ar baltiem kā sniegs ragiem, tas bija brīnumains skats, kā no pasakas, kamēr viņš neaizdesoja pakaļ kkādiem bērneļiem.. Tad mēs ilgi (līdz tumsai) bridām pa līdz ceļiem dziļo sniegu, līdz izdzirdējām mūziku, kas nāca kkur no pazemes. Maija teica: "Tas ir šeit!" un noskrēja no pakalniņa lejā. Es nesapratu, bet sekoju. Lejā, man par brīnumu, pakalnam ieraudzīju lielas metāla durvis, pie kurām divi čaļi pīpēja, viens no viņiem bija M. Viņš nobrīnījās, mani ieraugot, un pārtrauca sarunu. Mēs stāvējām tā pāris sekundes, skatoties viens uz otru, tad es teicu:
- Čau! Mēs varam parunāt?
- Čau! Nāc iekšā.. - Viņš izmeta cigareti un atvēra smagās durvis.

Tas, ko es ieraudzīju, ieejot iekšā, pavisam nebija tas, ko tu sagaidi ieraudzīt, kad tev pasaka, ka čalis dzīvo mežā. Mēs ienācām samērā plašā telpā, kuras sienas bija veidotas no sablīvētas augsnes un koku saknēm, kuras vietumis ļoti eleganti turēja/veidoja plauktus. Augsne bija ar kko ķīmiski nofiksēta, tāpēc nedrupa. Pa vidu bija viesistabas zona ar četriem mīstiem krēsliem un mazu galdiņu, uz kura stāvēja pusizdzertas glāzes un kāršu kava, vienā no krēsliem gulēja kaķis. Pa labi bija izveidota sort of virtuvīte ar visādiem skapīšiem un plauktiņiem, pa kreisi stāvēja gulta un sienu veidoja patukšs grāmatu plaukts, bet ārējo sienu bija nolikta tāda tā kā lāde ar mīkstu, polsterētu un apšūtu vāku, probably for clothes, vismaz es tā nodomāju.. Uz lādes sēdēja divas meitenes un dzēra kkādus kokčikus. Viņš kinda meitenēm norādīja, ka vajadzētu iziet, un they did.
Mēs palikām divatā, un viņš teica:
- Nu, ko tu gribēji man teikt?
- Neko. Vnk gribēju tevi redzēt. - [pati biju pārsteigta par savu atbildi, bija tāda 'wtf???' iekšējā izteksme.]
- Te nu es esmu.
- Jā, te tu esi.

Tad viņš sāka pārģērbties un mēs aizgājām uz kkādām kojām..

[Sapnis, probably turpinājās, bet neko citu neatceros, this part just was very vivid. The snow, the place and the wtf?]
LinkLeave a comment

Sapnis jeb... [Jul. 9th, 2013|02:29 am]
[Tags|, , , ]
[Current Mood |sentimental]
[Current Music |-]

"Kas rādās sapnī cilvēkam pēc dzimšanas dienas – kurā viņš iedzēra, dabūja karstumtrieku, izjuta neaprakstāmas sāpes [nu aprakstāmas – as if visu laiku braucu ar kkādiem kousteriem, no kuriem man ir slikta dūša un katru brīdi, un kāds vēl visu laiku lēni griež manus acu ābolus un sit man naglas galvā.. sth like that..], izdzēra miljons analģētiskus līdzekļus, kuri iedarbojās tikai pēc 1 h garas pastaigas ar suni un atkal iedzēra, un tad spēlēja visādas vēsturiskas un literatūriskas viktorīnas internetā līdz diviem."

Protams, vajadzēja pierakstīt no rīta, kamēr labāk atcerējos, bet nu still..

Mēs atrodamies kkādā koj-veidīgā hospitālī.. Mēs – esam jaunas medicīnas studentes no 21.gs., kas palīdz apkopt otrā pasaules kara ievainotos kareivjus un civilniekus, kuri kkā mistiski dzīvo ar mums vienā laikā, bet to neapzinās.
Manā uzraudzībā atradās meitene, kuras mājai tika uzmests viens no spridzekļiem. Un viņa for one thing redzēja, kā aiziet bojā viņas māte un mazais baby brother, un for second – has severe burns. Her boyfriend – a soldier is there [ā, nu jā karš sort of ir beidzies] un his best friend. The girl kinda nedaudz foggy in her mind – reizēm neapazīst puišus, baidās no viņiem, reizēm atpazīst – un saka, lai viņi iet prom, jo viņa ir ugly and undeserving, jo she had to die in the bombing u.tt. Well anyway – the guy is always there.. And I kinda get used to their company, un kinda have feelings of admiration, trust and sympathy for the guy, the girl too of course – the sympathy I mean. But the guy.. klāt visam tam tur es viņam riktīgi pieķeros, mēs runājam katru vakaru in the hall, kinda give a lot of hugs, see him cry once or twice.. Besides he has nightmares almost every night - so he doesn’t sleep, and we just sit there at nights in silence, sometimes he tells stories of his war buddies.. You get the picture..
Un tad pienāk brīdis, kad tīri fiziski meitenes labā mēs neko vairs nevaram darīt, and he gets to bring her home. And they go.. un I miss them, and worry – kā viņi dzīvos šajā jaunajā viņiem neizprotamajā pasaulē with it’s gadgets and internet.. Mostly I miss him.
And then I meet him.. He’s bringing home goods from the shop. KKā mistiski viņš joprojām eksistē citā laikā, kur nevar norēķināties ar karti un kur masīnu skaits ir 15 reizes mazāks.. he just does not see all the things I see. He is glad to see me, he gives me his elbow and I put my arm through. I cling to him like – if I let go he would disappear. We walk – he tells me stuff like he used to.. Smiles a bit – but mostly sad stuff. The girl is not better, hardly ever recognizes him, sits in her room staring at the world outside with blank eyes.. So we walk on, I have a feeling I could walk forever.. And there’s such yearning for him to be mine, such yearning to hug and kiss him.. I guess there’s also such love in my heart.

[Vismaz sapņos I still can feel it]
Link2 comments|Leave a comment

[May. 23rd, 2013|12:17 pm]
[Tags|, ]

sapnī man tika veiktas serotonīna injekcijas.
Link2 comments|Leave a comment

in my dreams [Jan. 29th, 2013|10:28 am]
[Tags|, , , ]
[Current Mood |rīts ar smaidu]

es pamostos un negribīgi atveru savu labo aci. viņš guļ uz blakus esošās gultas un ar savu kreiso aci vēro mani. viņš pasmaida un piemiedz man ar aci, es iemiegu ar smaidu uz lūpām. es pamostos atkal, viņš arī ir iemidzis, es vēroju viņu.. viņš paver savu kreiso aci un kādu brīdi mēģina saprast, kur atrodas, viņa skatiens ceļo pa istabu, tad nonāk līdz manai acij.. un viņš smaida:

- доброе утро!
- доброе...
- ты что это? .. за мной наблюдаешь?
- немного..
- эт' что одним глазом что-ли?
- ага..

un mēs abi smejamies. viņš paceļ no grīdas krāsainu adītu auseni, uzvelk un pārkāpj manā gultā. kko joko par to, ka labi, ka nav pārvērties akmenī, es it kā braucu viņam augumā, ka viņš mēģina mani saukt par medūzu, viņš it kā mani kutina, es it kā aizstāvos ar spilvenu. tad bezspēkā mēs guļam šaurajā gultā smejamies un klausāmies otra saraustītajā elpošanā.

tad es saku, ka man jāizved Gordons un pasaucu viņu līdzi. Pēc nelielas vilcināšanās viņs piekrīt, kā nekā prom viņam jābūt tikai vakarā. ārā mēs pikojamies, bāžam viens otram sniegu aiz apkakles, krītam un ceļamies, klupinam un grūstam viens otru, gandrīz pazaudējam suni. tad dzenājam Gordonu, kurš met savus neprātīgos ātros līkumus. un Viņš smejas un prasa, kas tā par šķirni un sakās, ka arī tādu sev iegādāsies.

atpakaļ mājās.. mēs dzeram tēju virtuvē un viņš saka:

- а поехали со мной? на неделю.. у тебя все равно каникулы?
es samulstu, jo nenormāli gribās, bet es saprotu, ka tas būtu pārgalvīgi..
- я бы с радостью, но не могу. у меня визы нету.
- а зачем тебе?
- ну кто-ж меня в Москву без визы пустит?
- а кто говорил что-либо про Москву? мне вообще-то в Париж.. в город любви..

un mēs lidojam uz Parīzi..
[un tad suns baksta man ar degunu acī, jo mums jāiet ārā, pa īstam..]
LinkLeave a comment

es peldējos, bet ance pārkrāsoja fakultātes gaiteni zili-sarkanu.. [Jan. 5th, 2013|12:41 pm]
[Tags|, ]
[Current Mood |determined to start learning]
[Current Music |silence for a change]

Manā sapnī bija vasara.. tagad gan iedomājos, ka varbūt arī nebija, jo tas viss notika kkādās siltajās zemēs ar baltām smiltīm, lazurītu zilu jūru un palmām, a tur vienmēr ir vasara.
Visnotaļ - bija silti un spīdeja saule, apkārt staigāja cilvēki ar bronzas krāsas ķermeņiem.. some naked, some pludmales ietērpos.
Jūra bija tirkīzzzila ar daudz, daudz tumšiem apļiem, kas bija tādi kā dabīgi krāteri zemes plātnē, kur tu varēji ienirt. Mūsu seksīgais gids Andreass pateica, ka dziļākais ir 135 m.. So basically jūra izskatījas no augšas kā sava veida siets, jo pārējā tās platība bija ne dziļāka par 1,5 m.. vsp iedomājos, ka tā varētu būt bijusi kkāda lagūna. Un pārējo sapni, es vnk niru 'в чем мать родила' arvien dziļāk un dziļāk. tas bija tāds sava veida chalenge - cik dziļi you can go, bet tā lai tev pietiek gaisa uzpeldēt augšā.. never got to the botton, but had some scary moments. un dīvaini bija arī tas, kas kad tu spēri pirmo soli pāri krātera malai, tevi tā kā ierāva vai pat iesūca iekšā - so uz leju nolaišanās ātrums bija impressive, bet uz augšu you really had to struggle.
LinkLeave a comment

i saw a ghost. i was a ghost. [Nov. 23rd, 2012|11:25 am]
[Tags|, , , ]
[Current Mood |still ill]
[Current Music |TEB atkārtojums sievietēm]

neskatoties uz to, ka ir redzēts gan sixth sense, gan the others, gan daudz citas analoģiskas filmas, man tomēr līdz pašām sapņa beigām nepieleca, kāpēc tie visi cilvēki mani neredz.. laikam jau tāpēc, ka tie bija visi mājinieki and nobody wants to believe all your family dead.. un gordonam es vnk piedēvēju paranormālas spējas, kā jau sunim. bet tad it all came to me in flashes, kā jau filmās klasiski notiek - all the signs to prove them dead. un it was in b&w.. tā kā sapnis ar specefektiem..
LinkLeave a comment

sapņi again.. [Jul. 10th, 2012|09:37 pm]
[Tags|, , ]
[Current Mood |headache]
[Current Music |silence]

šis viss sāk pārvēsties par kkādu dream diary ->

bet tik gribējās atzīmēt, ka sapnis šodien bija vnk weird and sick and pšš.. atceros, ka man bija kkāda heart condition, kuru varēja ārstēt, tikai izņemot visus orgānus [dont ask me :P ] un manas aknas izņemtas izskatījās, kā govs aknas.. pēc izmēra.. un gordons pusi no viņām apēda..

laikam nevajadzēja skatīties raidījumu par to, kā embrijam ar caurumu diafragmā kuņģis iegāja krūšu dobumā un neļāva attīstīties plaušai, un eksperimentālajiem veidiem viņu glābt.
LinkLeave a comment

Ja kāds izlasīs šo murgu līdz galam... [Jun. 27th, 2012|02:25 pm]
[Tags|, , , ]
[Current Mood |slight headache]
[Current Music |birdsongs [again]]

Viss sākās ar to, ka McGregors brida pa zili baltajiem sniegiem oranžu laternu gaismā, tērpies klasiskā Šerloka Holmsa outfitā, viņš meklēja Cūkkārpu [don't ask - I just know - you always know what people think in dreams], kuru arī viņaprāt atrod un ieiet Cūkkārpas mežu teritorijā caur Ogres estrādes ieeju, tikai, saprotams, sniegainu, and that it is the last we see of him in this dream, jo mēs pārceļamies uz pili..

Es esmu mirusi un mans gars revisits the sites of 6th HP, which I must like, because it's my 4th time here.. izņemot pašu pili tur gan nekas potterīgs vairs nav. Toties te ir Jūlija un Arianna, kas uztraucas par manu lack of interest in my personal life un my weird homy hobbies. [but I'm dead so what do I care about my personal life].. un miljons citu cilvēku, bet viņi mani neredz, jo mirušos redz tikai tie, kas vinus redzējuši dzīvē, that's the rule. Attiecībā uz citiem, it's like being in a pensive. Bet neatkarīgi no tā, vai cilvēki mani redz vai nē, viņi katru reizi dara precīzi vienu un to pašu.. un es uzjautāju Jūlijai, vai viņai nav baigā deja'vu sajūta, bet no there isn't..

Then I meet another stuck soul wandering the halls, tikai vēl nesaprotu, ka he's dead too, vnk domāju, ka šis tiešām nav redzēts, bet sees me. While I ponder over this, two babies fall down the stairs [turklat viņi ir Siāmas dvīņi], and a girl yells at this guy: "Go catch them!" But he just stands there with the saddest expression I have ever seen un viņa aizskrien pati.. un kad jau ir uznesusi augšā ierauga lejā kkādu mantiņu mētājamies un grib aiziet pakaļ, so tells the guy: "Can you at least hold them!" Viņš žēlīgi skatās viņai tieši acīs un says: "No I can't! I'm dead! I can't hold anything in your world anymore!" un izbāž roku cauri mazuļiem.. [Te man pieliec, ka viņš arī ir gars un es sāku domāt, vai viņš bieži nāk skatīties kā bērni krīt un vai vnm saka meitenei, ka ir miris..] She tries to touch him un jumps away in fright, when feels no impact, I feel tears running down my cheeks, when suddenly he turns with pain on his face to go away, because he can't stand this anymore, and stops when meets my eyes staring. Un man liekas, ka esmu pieķerta zogot kko verī personal. Tā mēs stāvam, skatoties viens uz otru, līdz es izdzirdu a wizard/healer saying: 'These Tully children are tough!' Šī Game of Thrones atsauce mani atmodināja no stupora un I ran away, but he followed. 'Wait!'

I was well ahead, but stopped when saw two non-identical twins plotting their mischief for the 4th time, this time I decided to teach them a lesson, un told so to my follower, who agreed to help. And we kinda sabojājām visu viņu plānu, so before they fled they shouted: "Jūs pat iedomāties nevarat, ko mēs tagad pasauksim!" Bet kkādā dīvainā kārtā es uzreiz iedomājos vienu kačaku no ĀĢ Māra S. klases un zināju, ka viņš ir īstais, told my guy.. un mēs iegājām kkādā auditorijā, kur šis izdomāja tēlot, ka ir skolotājs, tāpēc skolotāja tēloja, ka atbild kko, kad ielauzās vesels bars ĀĢ cilvēku. Un viss būtu OK, ja pēkšņi neiebrauktu viena velosipēdiste apspīlētā velo tērpā ar sexy body and face of a goddess un nepateiktu: "Skolotāj, milzīgs paldies Jums par visu!!" apskaujot īsto skolotāju. Es domāju - надо делать ноги - kad dzirdēju, kā vienlaicīgi skolotāja teica: "Nu ko tu, Liāna!" un my guy's brain saying slowly: "Lyanna!" Es paskatījos uz viņu un he was in shock unable to move, tad Liāna piegāja pie viņa un teica: "You kept your promise.." un man pēkšņi bija revelation - "džī, that must be young Ned Stark!!" [and that was the last we saw of him]

Tad Liāna pienāca pie manis un teica, ka jāiet svinēt mācību beigas!! un mēs gājām ārā, kur nekūstošā ledus vannā bija metrīgas šampja pudeles. Kamēr es ledus vannā meklēju kkādu konkrētu šampi, pie mums pienāca Marks Sloans, kurš it kā bija mans sporta skolotājs/pasniedzējs [not sure how old was I un kur es tur mācījos.. vsp jau I was dead. Does that mean, ka viņš was dead too? Lyanna was definitely dead. Viņš tak nedrīkst nomirt!!] un arī mani apsveica.. I was like 'Oh thank you so much' an apskāvu viņu un was like 'OMG! I'm hugging Mark Sloan!' Kad es viņu beidzot palaidu vaļā, viņš teica, ka būtu forši, ja es viņam atdotu naudu, jo citādi viņš mani vairs nekad neredzēs.. I had no money on me so we made some jokes about him finding me.. and I went away with Gordon, who was suddenly there.. Mark shouted something after us, I turned and shouted back: "Если я дам Вам денег - это взятка, а если Вы мне - это доброе дело!" He laughed, made a face and threw a ball at me. What an impressive throw it was! Sapnis beidzās ar to, ka Gordons noķēra to bumbiņu..

Pamodos ar domu - Aww, Mark Sloan hugged me! :D un tad atcerējos visu pārējo murgu..
LinkLeave a comment

papildinot manu dream diary [Jun. 24th, 2012|10:21 pm]
[Tags|, ]
[Current Mood |still ill]
[Current Music |french with michel thomas [paused]]

vsp vajadzēja pierakstīt, kad pamodos, bet biju tū bizī [tro okjupē]..


es ietusēju ar Kasparu [kas bija mans sākumskolas un pamatskolas klasesbiedrs, tagad mūziķis in a band], stāstīju viņam, cik kruti mākslas akadēmijā mēs varam aiziet pazīmēt vienu nodarbību nahaļavu sagatavošanās kursos, so we went, as did Kristīne no maniem sagatavošanās kursiem 4 years ago, kas ķip atkal stāsies arhitektos 5.o reizi.. nodarbība notika LnMM, tad beidzās un mēs gājām iečekot RTU arhitektu sagatavošanās kursus. tos, kuri darbdienu vakaros. un tur vēl bija mani vecie kursa biedri Liena un Svens [un Dace un Rolands [no pirmās] bet sapnī es uzskatīju, ka viņi ir mani arhitektu kursabiedri..] un mēs smējāmies un runājām, un viņi minēja, kur mācos.. a un kursos bija Paula no VMF nu jau trešā kursa, kura ķipa mācās zīmēt un moš stāsies RTU. un Grišins vnk no manis novērsās un aizgāja uz savū rūmu as if I did something wrong by leaving RTU.

Tad ir kkāda sapņa daļa, kas ir aizmirsusies, bet beigās ar Kasparu un nu jau Gordonu gājām pa kkādu ielu un satikām Stasu [jā to pašu 'Privet, ja stas davidov' Stasu], un viņš teica, privet rebjata, u menja tut takaj probļema.. kuru es arī neatceros, bet atceros, ka mēs gājām kko meklēt un dabūt kkādas atļaujas un bijām Rīgas Domē pie Nila.
LinkLeave a comment

in my dream.. [Jun. 10th, 2012|12:34 pm]
[Tags|, , , , ]
[Current Mood |determined to learn]
[Current Music |radio LOL]

... which was something like a dream within a dream, but when i woke up the first time [a.k.a. was still sleeping in my first dream] i wasn't sure if I dreamt it or knew it. well anyway - in one of those dreams a crazy guy killed di Caprio [what he read to know he had to do that - I have no idea..].. It was quick - a knife straight to the heart.. in and out..

and it was really sad, him being that really good guy, caring about the enviroment and all that green-life stuff, and being a brilliantly genius actor.. not being married and having no children. Simply sad.
[I remember seeing Scorsese so devastated.. and not because of the Wolf..]

pluss -> then there were no more movies with him to come. [and so far I'm not a fan of Django.. so for me there would be only Gatsby]

and the night before that Mark Sloan died, his head in my lap.

good guys just keep dying in my dreams..
LinkLeave a comment

sapņi ir dīvaini [May. 13th, 2011|11:52 pm]
[Tags|, ]
[Current Mood |miedziņš]
[Current Music |rahmaņinovs no blakusistabas]

vakarnakt man bija sapnis, kurā bija rolands. viņš bija ģērbies ļoti dīvainā celtnieku kombinizonā, kas bija spilgti zaļā krāsā. viņam līdzi bija kkāds draugs un mēs kopā dzērām tēju, kamēr rolands stāstīja par savām problēmām with the law. un tad viņi vnk ņēma un izgaisa, bet īstenībā vnk samazinājās un sāka dzīvot manā šujmašīnā, darbināt viņu.. a vot edgaram tā patika rolands, ka šis izdomāja izmācīties par juristu, lai šamējam vairs nebūtu jāslēpjas šujmašīnā. skaisti.
LinkLeave a comment

the magical ways of my memory [Jan. 13th, 2011|01:36 am]
[Tags|, , , ]

bāc, beidzu lasīt, izslēdzu gaismu un sagatavojos aizmigt, kad pēkšņi atcerējos savu brīnumaino vakardienas sapni.

I was in a company of a little blond girl from an orphanage. I was from an orphanage too. un ar mums bija vēl kāda mana vecuma tumšmataina meitene, i never met before.
visa darbība norisinājās ap kādu milzīgu muižu, kurā mēs visas trīs mēģinājām tikt iekšā. a muižā dzīvojā kāds dīvains, ļauns [at least we thought so] vīrietis [kurš izskatījās exactly like David Thewlis]. Viņš mūs visādi nelaida iekšā. un tur bija kkādi magic portāli - kas bija caurejami stikli un spoguļi, caur kuriem mēs varējām tikt iekšā, bet viņš kkā paspēja vnm tos nobloķēt.. un mēs tikai redzējām viņa ļauno smīnu [mums tā likās, anyway].
vienā brīdī gan portālā parādījās dusmīgs Aslans, as if viņš arī negribēja, lai mēs tiekam iekšā, bet es nodomāju, ka tā ir tikai Aslana projekcija.
enīvēj, galu galā mēs iekļuvām. un tad to tumšmati sagrāba kkas neredzams un sāka žņaugt un David Thewlis čalītis kliedza, ka mēģināja mūs paglābt. un kad es prasīju, kas notiek viņš teica: "that's the other me he's out. just hide! i'll try to stop him!"
un viņš runāja ar savu atspulgu spogulī. beigās sapratām, ka viņš ir kkāds šizofrēniķis ar personības dalīšanos, bet nevarēju tik atčuknīt, kā tas otrs viņa "es" varēja kko darīt arī fiziski. uz ko viņš teica: "power of human mind has no measure.."
ar ko sapnis arī beidzās.
vsp moš tā bija man kada zīme? [the last sentence - i mean]
LinkLeave a comment

sapņu diary [continued] [Dec. 22nd, 2010|12:29 pm]
[Tags|, , , ]
[Current Mood |vēl nezinu]
[Current Music |-]

pirmajā sapnī, es gāju uz skolu pēc kkā un nepaspēju vēl ieiet pa durvīm, kā mani saķēra gorbunova un vilka uz skolotāju istabu, un muldēja, un izprašņāja. es nebiju īpaši pieklājīga un biju viegli sakaitināma. so pēc 15 min viņa mani palaida ar tekstiem, ka visu viņas klasi pasaule ārpus skolas ir sabojājusi, jo piem. iepriekšējā jaukā meitene, kas bija atnākusi, vsp viņai pat iesita!!! un es vēl pablandījos pa otro stāvu [bez jelkāda mērķa] un tad es gāju lejā. tieši pie kāpņu pamata stāvēja gorbunova un zicāns rūtainā tumši zilā kreklā.. un gorbunova viņam rādīja uz mani un stāstīja par to, cik es esmu briesmīga palikusi. un es biju nokāpusi, apstājos, pasveicināju zicānu, viņs PASMAIDĪJA!! un teica, lai es pie viņa kādreiz ar' atnāku ciemos, kas gorbunovu vsp sadusmoja un viņa vēl vairāk un skaļāk sāka sūdzēties, bet ne zicāns,, ne es viņu neklausījos - viņš vnk skatījās man acīs un es zināju, ka viņš visu saprot. [ko visu?] un tad es izdomāju pasveicināt edgaru. nokāpu uz skapīšiem, bet tie vairs nebija 'mūsējie'.. tie bija no koka.. un vsp viss bija diezgan tumšs. un pie pokergaldiem pa sāniem sēdēja jauniešu grupas. viens čalītis teica: 'meklējat Edgaru?' un norādīja, kur iet. pašā galā bija milzīgs pokera galds ar zaļu voiloku un čipiem.. bet edgara nebija. un tad man pieleca, ka edgaram bija jābūt ar to čalīti, kas ierunājās, jo kā gan citādi šis būtu zinājis, kas es esmu. un es gāju atpakaļ, teicu, ka edgars jau laikam aizgājis, atsveicinājos un kad biju jau pie kāpnēm atskatījos un pamāju edgaram, kurš tieši bija izlīšanas zem galda procesā.

otrajā sapnī bija milzgīga un nenormāli skaisti rotāta ziemassvētku egle, ziemassvētku un egles smarža, kamīns, siltums, madara, viens no ss.lv suņiem, karsta šokolāde, sarkana šalle, augsti griesti, kkāda zāle, mūzika..

trešajā sapnī bija ķīpsalas peldbaseins un mans ūsainais rtu trenerītis, kurš ļoti priecājās mani redzēt, tētis, kas skatījās, lai es nepeldu, jo biju slima, līva garkāja, kas izprašņāja mani par universitāti, anna ar madaru, kas gaidīja, kad es nopeldešu, lai nāktu ciemos, sacensības - iesildīšanās pa 1.o, starts pa 3.o.. peldēju kraulā.. peldēju, peldēju.. un tas bija TĪK labi.. un pēc tam tur bija ilze, kas taisīja sēņu mērci ar dārzeņiem un papaiju uz jogurta bāzes turpat baseina ģērbtuvēs un nedusmojās uz mani, un ļoti priecājās, kad es viņai piedāvāju kkur iet, tikai nevarēju atcerēties, kur tieši gribēju. un tad mēs bijām pie manis. un dīvainā kārtā pie manis bija arī madaras žurkas. un maziņāka lote [un mēs ierēcām, ka madara pēc poteriem izmantoja kkādu shrinking incantation], un tad pa logu mēs redzējām čalīti, kurš braukājās ar sīgveju un dalīja atstarotājus, un mēs gribējām pie viņa iziet, bet nevarējām atrast virsdrēbes, jo visus rija tikai oranža apakšveļa.. un to čalīti nogalināja kāds no sp leģiona, un mēs slēpāmies zem palodzes, lai viņi nezin, ka bija liecinieki.

bāc, kkur pa visu starp tiem trijiem bija vēl ceturtais, kurā mums nestrādāja vecais telefons un jūlija ar denisu, bija sataisījuši mums ziemassvētku orientēšanās spēli ar distancenēm, un nāca uzreiz visā ekipējumā mums pakaļ, jo nevarēja mūs sazvanīt, bet es biju pidžamā un ar šallē satītu kaklu, tāpēc tas viss kkā gandrīz vai izjuka, bet galu galā es šonakt dabūju arī paslēpot.
LinkLeave a comment

man bija 3 sapņi.. [Dec. 5th, 2010|12:47 pm]
[Tags|, ]
[Current Mood |z-svētki nāk]
[Current Music |the temptations - jingle bells]

pirmais - kur man pazuda kevins un viņa vietā parādījās kādas 20 citas žurkas.. un man visi mēģināja ieskaidrot, ka viens no viņām ir kevins. un neviens neticēja, ka tas viens, kas looked just like kevin to them, nav kevins.. jo viņš nemācēja taisīt mūsu sīkret salto move.. [turklāt tas vsp bija kkāds žurku pārtijs. un es domāju, ka kāds savāca kevinu savas žurkas vietā..]

otrais - kur tētis brauca pie stūres alkohola reibumā un mūs apstādināja ceļu policisti, un tētis sāka kauties, un atslēdza ar vienu sitienu pa galvu. [un viņam tur no galvas izlīda kkādi vadi ar čipu, un izrādījās, ka tas nemaz nav mans tētis.. un es raudāju un bļāvu un nesapratu, kas notiek. un mēģināju piekaut policistu.]

trešais - kur es biju blonda meitene lielām brūnām acīm vārdā Annie Hunt. un es tēloju, ka esmu sava dvīņu māsa, jo Anniju visi ienīda, jo viņas dēļ bojā gāja tās čuhņas kkāds baigi labs čalis. un es it kā to čali mīlēju un naigi pārdzīvoju. un vsp es nēsāju kkādas kovboju drēbes un jāju ar zirgiem. un had a really great friend named charlie. beigās, gan čārlijs visiem pateica, ka esmu es.. un ka i feel awfull about that other guy.. nu kkā tā..
Link1 comment|Leave a comment

sapņu diary [continued] [Sep. 8th, 2010|10:20 am]
[Tags|, , , ]
[Current Mood |kavēju]
[Current Music |gone with the wind [ab]]

vsp bija kā turpinājums kādiem citiem sapņiem, kuri īstenībā nav bijuši, bet sapnī biju sure, ka 2 man tuviem cilvēkiem kkādas kreisās giga indīgās čūskas jau bija iekodušas. viņas bija kkur 15 cm garas, apvijās ap rādītājpirkstu un sastinga pēc tam, kad atstāja divus mazus ūdeņojošus caurumiņus..

nu lūk - šonakt čūska iekoda man. viņa bija dīvaina - ādas krāsas or something. es riktīgi sabijos sāku to kratīt nost, tad izdomāju, ka jāņem līdzi pie ārstiem, lai viņi redz arī pašu čūsku, bet kad pie zemes viņa palika spīdīgi zila un ar adatainām malām. un es atrados kkādā dīvainā augstskolā, kur devos pie dakterīšiem. un viens tieši sēdēja reģistratūrā un runāja pa telefonu, kamēr info-sekretāre kkur notinās. a kamēr es kāpu pa tām trepēm un kuru tur 3.o stāvu mana čūska palika dzeltena, viņai sāka parādīties purniņs.. un vsp viņa iskatījās pēc mazas gumijcūciņas.. un adatas sāka ievilkties iekšā un kamēr viņš runāja pa telefonu, viņa vsp sāka izskatīties pec žurkas. un kad es pateicu, ka "man iekoda šitā" viņā uz mani skatījas tik neizprotoši - kāpēc vsp nācu ārstēties.. un es sāku skaidrot, ka tā ir čuska, kas maina formu.. un ka maniem draugiem uzbruka nesen čūskas, ļoti indīgas pie tam, un ka vajag man izsūkt indi. viņš smējās, bet saprata, ka pie zināmiem ārstiem man tomēr vajadzētu pārbraudīties, bet neko neteica. tad no kkāda kabineta iznāca vēl viens dakteris, vecāks. un viņš izskatījās ieinteresēts. es paņēmu un nometu žurku zemē, lai tā transformātos, bet nekas nenotika. un tad es atkal viņu noķēru un sāku pūst viņai malā spalvu tajā vietā, kur iekšā ievilkās adatas - un tur viņi bija - daudz mazi asins sarkani punktiņi perfektā rindā.. vecākais dakteris ieinteresējās un teica, lai atnāku pēc kādas stundiņas.

a es aizgāju līdz kkādam šoping-centram, kādu arī jau kādā citā sapnī esmu redzējusi nesen, bet ne dzīvē. un tur pie ieejas fočējās tās pašas baiker-sievietes, kas iepriekšējā sapnī, bet šoreiz viņas jau brauca mājup no sava tripa. tad sāka līt lietus, un man kāds pārlika lietussargu, a es nez kāpēc padomāju, ka es cilvēkam traucēju.. pagāju malā. izdzirdēju balsi - 'hm, skat, ka dažiem tomēr patīk lietus..' sapratu, ka kāds gribēja būt jauks. atskatījos, bet tas bija kāds nepazīstams čalis. es stāvēju ar vaļā muti un skatījos debesīs ar aizvērtām acīm. tad sajutu someone's presence.. atvēru acis - tas bija samērā amused matīss. parasīja, ko daru? teicu, ka man jāiet atpakaļ un uni.. viņš ņēmās mani pavadīt.. mes gājām mūs šļakstīja kravas mašīnas.. un es izstāstīju viņam par čūsku.. un viņš tā smējās.. un es arī tā smējos.. kamēr bilde nesāka zust un es nesāku krist.. laikam paģību, moš nomiru - who knows..
LinkLeave a comment

sapņu diary [continued] [Aug. 20th, 2010|11:19 am]
[Tags|, , , ]
[Current Mood |bāc]
[Current Music |something swīt]

pamodos ar baigo sensationu, ka sapnī bija killians, bet nespēju atcerēties, kurā brīdī, jo sapni - it kā atceros.

bija kkāds manu klasesbiedru [gan pirmo, gan otro] sanākšana - atnāca 5 cilvēki [vismaz viņi vnm bija pa 5 līdz ar mani vienā vietā un laikā, bet savā starpā kkā nemanāmi mainījās..] -> agnija, birkants, ilze, kalējs, kālis, rolands, suzis, viesturs. gan jau vnk kādi 2 no viņiem bija īsti forgeri gluži kā Īms.

no sākuma pavadījām laiku kkādā bohēmiska paskata dzīvoklī. un pļāpājām par neko. tad gājām ārā. un ilze ieraudzīja fotosalonu un izvilka iepriekšējā salidojuma bildi, kur arī bija 5 cilvēki.. un suzis, teica, ka jāuztaisa mums ar'..

iegājām.. bet tur viss iekšā kkā dīvaini - neta aizkaru, neta mēbeļu, neta apģērbu veikals. jo suzis ar ilzi aizgāja piemeklēt fočenei drēbes un nozuda. birkants ar kalēju staigāja apkārt un kko tur savu apsprieda. kālis gulēja uz kkādas baldahinētas gultas, a es tusējos uz pāspilvenota krēsla un nevarēju ērti iekārtoties. viņš sūdzējās, ka ir garlaicīgi. es teicu, ka nū - tad var jau arī jau taisīties pa mājām.. parunājām un pietiks.. a viņš teica, ka nebija tā domājis, drīzāk vnk ierosināja pastaigu.

un kkā mēs ar agniju ar kāli ejam uz pils laukumu sankt-pēterburgā gar ermitāžas teātri, tā saucamo. un dīvainā kārtā, tur stāv uk karalienes gvarde un skan lielbritānijas himna [nezinu, kāda tā ir, bet sapnī zināju 100%]. un ilze ar birkantu un viesturu apstājas un sāk dziedāt līdzi. mēs ar agniju un rolandu [kurš tagad ir artūra vietā] it kā turpinām sarunu par rolanda precēšanos, bet šis saka, ka vēl nav domājis, jo nezin, cik nopietni viņam tas viss ir.. un agnija saka kko no sērijas - ka laiks skrien ātri. a es saku, ka manam krusttēvam jau 38 un viņš tik tagad precēsies.. bet nu viņam jau 2 bērni. viens noteikti..

un kkā tur ari tas viss beidzas.
LinkLeave a comment

sapņu diary [continued] [Jul. 31st, 2010|12:18 am]
[Tags|, , ]
[Current Mood |more slīpī]
[Current Music |a thousand splendid suns [ab]]

sapņoju vakarnakt par visu ko - taj' skaitā par trešo pasaules karu.
es atrados kādā siltāka klimata valstī.. tie varēja būt gan tuvie austrumi, gan kkādi balkāni.. vai kkas tāds.
gandrīz neko neatceros, tikai, ka viss sprāga.. bija kkāda nakts apšaude un es bēgu ar skrituļslidām kājās.. tikai ne savām, bet kkādām mazāk stilīgām.. pa sliktu asfalstu.. es kritu, cilvēki mani bradāja. un tad es biju viena un redzēju jaunās-mūsu paaudzes nacistu kara lidmašīnas. kas bija tādi kā lidojoši posmtārpi.. kas varēja strauji griezties un locīties gaisā.. un viņiem bija sava jaunā svastika.. sarkana un liekta [ne melna un lauzta].. un man bija bail..
ilustrācija ->
Link5 comments|Leave a comment

rainbow-mania [Jun. 28th, 2010|12:41 pm]
[Tags|, ]
[Current Mood |fāk/yess! mūd]
[Current Music |karluša krīt uz nerviem man]

gāju pa aspazijas bulvāri, no lietus nebija ne miņas, bet tieši man priekšā bija 3 varavīksnes - viena dubultā un 3ā pilnīgi citā virzienā, bet blakus. iegāju maķītī, kurš acīmredzami drīz taisīsies ciet. atveru maku un izrādās, ka tūristi man iedevuši nevis 20 par ekskursiju un 10 dzeramnaudā, bet gan 50 mārciņas klāt. paņemu čīzburgeru, eju ārā, pie izejas sēž sieviete - viņa saka "tur ugunsgrēks!" es atbildu: "nebiju pamanījusi, redzēju tikai varavīksnes.. bet paldies." izeju ārā un jūtu ļoti izteiktu dūmu smaku - "tiešām ugunsgrēks!" nodomāju, bet varavīksnes joprojām in the sky.
the end.

ā. vēl bija viens, kur es biju ciemos pie madaras ar kevinu un karlušu, a viņai bija milzīgs zils ara, no kura kevinam bija nenormāli bail. un kimītis, protams, tur arī bija. un pēc tam mēs bijām zooveikalā.

un vēl viens - kurā mājās 3:50 visi bija vēl augšā un uzskatīja, ka tas ir normāli.

tagad gan - the end.
LinkLeave a comment

navigation
[ viewing | most recent entries ]
[ go | earlier ]