Dialogi Ar Kādu Neprātīgo - sapņu diary [continued] [entries|archive|friends|userinfo]
simtgadīgsbērns

[ userinfo | sc userinfo ]
[ archive | journal archive ]

sapņu diary [continued] [Dec. 22nd, 2010|12:29 pm]
Previous Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry
[Tags|, , , ]
[Current Mood |vēl nezinu]
[Current Music |-]

pirmajā sapnī, es gāju uz skolu pēc kkā un nepaspēju vēl ieiet pa durvīm, kā mani saķēra gorbunova un vilka uz skolotāju istabu, un muldēja, un izprašņāja. es nebiju īpaši pieklājīga un biju viegli sakaitināma. so pēc 15 min viņa mani palaida ar tekstiem, ka visu viņas klasi pasaule ārpus skolas ir sabojājusi, jo piem. iepriekšējā jaukā meitene, kas bija atnākusi, vsp viņai pat iesita!!! un es vēl pablandījos pa otro stāvu [bez jelkāda mērķa] un tad es gāju lejā. tieši pie kāpņu pamata stāvēja gorbunova un zicāns rūtainā tumši zilā kreklā.. un gorbunova viņam rādīja uz mani un stāstīja par to, cik es esmu briesmīga palikusi. un es biju nokāpusi, apstājos, pasveicināju zicānu, viņs PASMAIDĪJA!! un teica, lai es pie viņa kādreiz ar' atnāku ciemos, kas gorbunovu vsp sadusmoja un viņa vēl vairāk un skaļāk sāka sūdzēties, bet ne zicāns,, ne es viņu neklausījos - viņš vnk skatījās man acīs un es zināju, ka viņš visu saprot. [ko visu?] un tad es izdomāju pasveicināt edgaru. nokāpu uz skapīšiem, bet tie vairs nebija 'mūsējie'.. tie bija no koka.. un vsp viss bija diezgan tumšs. un pie pokergaldiem pa sāniem sēdēja jauniešu grupas. viens čalītis teica: 'meklējat Edgaru?' un norādīja, kur iet. pašā galā bija milzīgs pokera galds ar zaļu voiloku un čipiem.. bet edgara nebija. un tad man pieleca, ka edgaram bija jābūt ar to čalīti, kas ierunājās, jo kā gan citādi šis būtu zinājis, kas es esmu. un es gāju atpakaļ, teicu, ka edgars jau laikam aizgājis, atsveicinājos un kad biju jau pie kāpnēm atskatījos un pamāju edgaram, kurš tieši bija izlīšanas zem galda procesā.

otrajā sapnī bija milzgīga un nenormāli skaisti rotāta ziemassvētku egle, ziemassvētku un egles smarža, kamīns, siltums, madara, viens no ss.lv suņiem, karsta šokolāde, sarkana šalle, augsti griesti, kkāda zāle, mūzika..

trešajā sapnī bija ķīpsalas peldbaseins un mans ūsainais rtu trenerītis, kurš ļoti priecājās mani redzēt, tētis, kas skatījās, lai es nepeldu, jo biju slima, līva garkāja, kas izprašņāja mani par universitāti, anna ar madaru, kas gaidīja, kad es nopeldešu, lai nāktu ciemos, sacensības - iesildīšanās pa 1.o, starts pa 3.o.. peldēju kraulā.. peldēju, peldēju.. un tas bija TĪK labi.. un pēc tam tur bija ilze, kas taisīja sēņu mērci ar dārzeņiem un papaiju uz jogurta bāzes turpat baseina ģērbtuvēs un nedusmojās uz mani, un ļoti priecājās, kad es viņai piedāvāju kkur iet, tikai nevarēju atcerēties, kur tieši gribēju. un tad mēs bijām pie manis. un dīvainā kārtā pie manis bija arī madaras žurkas. un maziņāka lote [un mēs ierēcām, ka madara pēc poteriem izmantoja kkādu shrinking incantation], un tad pa logu mēs redzējām čalīti, kurš braukājās ar sīgveju un dalīja atstarotājus, un mēs gribējām pie viņa iziet, bet nevarējām atrast virsdrēbes, jo visus rija tikai oranža apakšveļa.. un to čalīti nogalināja kāds no sp leģiona, un mēs slēpāmies zem palodzes, lai viņi nezin, ka bija liecinieki.

bāc, kkur pa visu starp tiem trijiem bija vēl ceturtais, kurā mums nestrādāja vecais telefons un jūlija ar denisu, bija sataisījuši mums ziemassvētku orientēšanās spēli ar distancenēm, un nāca uzreiz visā ekipējumā mums pakaļ, jo nevarēja mūs sazvanīt, bet es biju pidžamā un ar šallē satītu kaklu, tāpēc tas viss kkā gandrīz vai izjuka, bet galu galā es šonakt dabūju arī paslēpot.
LinkLeave a comment