Dialogi Ar Kādu Neprātīgo - es peldējos, bet ance pārkrāsoja fakultātes gaiteni zili-sarkanu.. [entries|archive|friends|userinfo]
simtgadīgsbērns

[ userinfo | sc userinfo ]
[ archive | journal archive ]

es peldējos, bet ance pārkrāsoja fakultātes gaiteni zili-sarkanu.. [Jan. 5th, 2013|12:41 pm]
Previous Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry
[Tags|, ]
[Current Mood |determined to start learning]
[Current Music |silence for a change]

Manā sapnī bija vasara.. tagad gan iedomājos, ka varbūt arī nebija, jo tas viss notika kkādās siltajās zemēs ar baltām smiltīm, lazurītu zilu jūru un palmām, a tur vienmēr ir vasara.
Visnotaļ - bija silti un spīdeja saule, apkārt staigāja cilvēki ar bronzas krāsas ķermeņiem.. some naked, some pludmales ietērpos.
Jūra bija tirkīzzzila ar daudz, daudz tumšiem apļiem, kas bija tādi kā dabīgi krāteri zemes plātnē, kur tu varēji ienirt. Mūsu seksīgais gids Andreass pateica, ka dziļākais ir 135 m.. So basically jūra izskatījas no augšas kā sava veida siets, jo pārējā tās platība bija ne dziļāka par 1,5 m.. vsp iedomājos, ka tā varētu būt bijusi kkāda lagūna. Un pārējo sapni, es vnk niru 'в чем мать родила' arvien dziļāk un dziļāk. tas bija tāds sava veida chalenge - cik dziļi you can go, bet tā lai tev pietiek gaisa uzpeldēt augšā.. never got to the botton, but had some scary moments. un dīvaini bija arī tas, kas kad tu spēri pirmo soli pāri krātera malai, tevi tā kā ierāva vai pat iesūca iekšā - so uz leju nolaišanās ātrums bija impressive, bet uz augšu you really had to struggle.
LinkLeave a comment