Dialogi Ar Kādu Neprātīgo - Another sapnis [entries|archive|friends|userinfo]
simtgadīgsbērns

[ userinfo | sc userinfo ]
[ archive | journal archive ]

Another sapnis [Jul. 17th, 2013|09:37 am]
Previous Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry
[Tags|, , ]
[Current Mood |weird]
[Current Music |let her go - passenger]

Šonakt manā sapnī bija ziema.. un mežs..
Mēs ar Maiju tur meklējām vienu čali, kurš ķipa mežā dzīvo. Bet no sākuma atradām tikai milzīgu melnu jaku ar baltiem kā sniegs ragiem, tas bija brīnumains skats, kā no pasakas, kamēr viņš neaizdesoja pakaļ kkādiem bērneļiem.. Tad mēs ilgi (līdz tumsai) bridām pa līdz ceļiem dziļo sniegu, līdz izdzirdējām mūziku, kas nāca kkur no pazemes. Maija teica: "Tas ir šeit!" un noskrēja no pakalniņa lejā. Es nesapratu, bet sekoju. Lejā, man par brīnumu, pakalnam ieraudzīju lielas metāla durvis, pie kurām divi čaļi pīpēja, viens no viņiem bija M. Viņš nobrīnījās, mani ieraugot, un pārtrauca sarunu. Mēs stāvējām tā pāris sekundes, skatoties viens uz otru, tad es teicu:
- Čau! Mēs varam parunāt?
- Čau! Nāc iekšā.. - Viņš izmeta cigareti un atvēra smagās durvis.

Tas, ko es ieraudzīju, ieejot iekšā, pavisam nebija tas, ko tu sagaidi ieraudzīt, kad tev pasaka, ka čalis dzīvo mežā. Mēs ienācām samērā plašā telpā, kuras sienas bija veidotas no sablīvētas augsnes un koku saknēm, kuras vietumis ļoti eleganti turēja/veidoja plauktus. Augsne bija ar kko ķīmiski nofiksēta, tāpēc nedrupa. Pa vidu bija viesistabas zona ar četriem mīstiem krēsliem un mazu galdiņu, uz kura stāvēja pusizdzertas glāzes un kāršu kava, vienā no krēsliem gulēja kaķis. Pa labi bija izveidota sort of virtuvīte ar visādiem skapīšiem un plauktiņiem, pa kreisi stāvēja gulta un sienu veidoja patukšs grāmatu plaukts, bet ārējo sienu bija nolikta tāda tā kā lāde ar mīkstu, polsterētu un apšūtu vāku, probably for clothes, vismaz es tā nodomāju.. Uz lādes sēdēja divas meitenes un dzēra kkādus kokčikus. Viņš kinda meitenēm norādīja, ka vajadzētu iziet, un they did.
Mēs palikām divatā, un viņš teica:
- Nu, ko tu gribēji man teikt?
- Neko. Vnk gribēju tevi redzēt. - [pati biju pārsteigta par savu atbildi, bija tāda 'wtf???' iekšējā izteksme.]
- Te nu es esmu.
- Jā, te tu esi.

Tad viņš sāka pārģērbties un mēs aizgājām uz kkādām kojām..

[Sapnis, probably turpinājās, bet neko citu neatceros, this part just was very vivid. The snow, the place and the wtf?]
LinkLeave a comment