| in my dreams |
[Jan. 29th, 2013|10:28 am] |
| [ | Current Mood |
| | rīts ar smaidu | ] |
es pamostos un negribīgi atveru savu labo aci. viņš guļ uz blakus esošās gultas un ar savu kreiso aci vēro mani. viņš pasmaida un piemiedz man ar aci, es iemiegu ar smaidu uz lūpām. es pamostos atkal, viņš arī ir iemidzis, es vēroju viņu.. viņš paver savu kreiso aci un kādu brīdi mēģina saprast, kur atrodas, viņa skatiens ceļo pa istabu, tad nonāk līdz manai acij.. un viņš smaida:
- доброе утро!
- доброе...
- ты что это? .. за мной наблюдаешь?
- немного..
- эт' что одним глазом что-ли?
- ага..
un mēs abi smejamies. viņš paceļ no grīdas krāsainu adītu auseni, uzvelk un pārkāpj manā gultā. kko joko par to, ka labi, ka nav pārvērties akmenī, es it kā braucu viņam augumā, ka viņš mēģina mani saukt par medūzu, viņš it kā mani kutina, es it kā aizstāvos ar spilvenu. tad bezspēkā mēs guļam šaurajā gultā smejamies un klausāmies otra saraustītajā elpošanā.
tad es saku, ka man jāizved Gordons un pasaucu viņu līdzi. Pēc nelielas vilcināšanās viņs piekrīt, kā nekā prom viņam jābūt tikai vakarā. ārā mēs pikojamies, bāžam viens otram sniegu aiz apkakles, krītam un ceļamies, klupinam un grūstam viens otru, gandrīz pazaudējam suni. tad dzenājam Gordonu, kurš met savus neprātīgos ātros līkumus. un Viņš smejas un prasa, kas tā par šķirni un sakās, ka arī tādu sev iegādāsies.
atpakaļ mājās.. mēs dzeram tēju virtuvē un viņš saka:
- а поехали со мной? на неделю.. у тебя все равно каникулы?
es samulstu, jo nenormāli gribās, bet es saprotu, ka tas būtu pārgalvīgi..
- я бы с радостью, но не могу. у меня визы нету.
- а зачем тебе?
- ну кто-ж меня в Москву без визы пустит?
- а кто говорил что-либо про Москву? мне вообще-то в Париж.. в город любви..
un mēs lidojam uz Parīzi..
[un tad suns baksta man ar degunu acī, jo mums jāiet ārā, pa īstam..] |
|
|
