| the magical ways of my memory |
[Jan. 13th, 2011|01:36 am] |
bāc, beidzu lasīt, izslēdzu gaismu un sagatavojos aizmigt, kad pēkšņi atcerējos savu brīnumaino vakardienas sapni.
I was in a company of a little blond girl from an orphanage. I was from an orphanage too. un ar mums bija vēl kāda mana vecuma tumšmataina meitene, i never met before.
visa darbība norisinājās ap kādu milzīgu muižu, kurā mēs visas trīs mēģinājām tikt iekšā. a muižā dzīvojā kāds dīvains, ļauns [at least we thought so] vīrietis [kurš izskatījās exactly like David Thewlis]. Viņš mūs visādi nelaida iekšā. un tur bija kkādi magic portāli - kas bija caurejami stikli un spoguļi, caur kuriem mēs varējām tikt iekšā, bet viņš kkā paspēja vnm tos nobloķēt.. un mēs tikai redzējām viņa ļauno smīnu [mums tā likās, anyway].
vienā brīdī gan portālā parādījās dusmīgs Aslans, as if viņš arī negribēja, lai mēs tiekam iekšā, bet es nodomāju, ka tā ir tikai Aslana projekcija.
enīvēj, galu galā mēs iekļuvām. un tad to tumšmati sagrāba kkas neredzams un sāka žņaugt un David Thewlis čalītis kliedza, ka mēģināja mūs paglābt. un kad es prasīju, kas notiek viņš teica: "that's the other me he's out. just hide! i'll try to stop him!"
un viņš runāja ar savu atspulgu spogulī. beigās sapratām, ka viņš ir kkāds šizofrēniķis ar personības dalīšanos, bet nevarēju tik atčuknīt, kā tas otrs viņa "es" varēja kko darīt arī fiziski. uz ko viņš teica: "power of human mind has no measure.."
ar ko sapnis arī beidzās.
vsp moš tā bija man kada zīme? [the last sentence - i mean] |
|
|
