Viiriesi mani vairs neinteresee.

Un tagad saaku apjaust, cik tas ir skaists talants - iemiileeties un aizrauties un rast piedziivojumus, un ciest- un mirt - un atkal dzimt, tralallaa.

Jo sobriid man sis talants zudis. Viiriesi mani vairs neinteresee.
Un rodas apjauta, ka diez vai vini mani kadreiz intereseejusi.

Taas bija speeles pasai ar sevi. Skaistas speeles taas bija, nu tur zals T krekls Makedonijaa un pieskaariens Kenijaa un migla Itaalijaa un Daugava riita agrumaa un - ko lai vele te piemin - neaizmirsisiim Elbu un Liverpuuli un taas acis, taas acis tai kaktinjaa.

Tas bija viena aktiera teaatris no saakuma liidz galam.

Un, kad tas beidzas, neizbeegami, tad izraadas, man vispar neviens nav vajadziigs. Un nekad nav bijis.


un ir drusku skumji. Jo sobriid - no tiesas - man nav neviens viirietis svariigs uz siis planeetas. Un kaa man vispaar kaads varetu buut svariigs ? kaapeec ? Sovakar iegaaju krogaa, paskatijos, gaaju prom. Vini tacu taapat visi nomirs, kada jeega. Tiesi taa es nodomaaju. Vini visi nomirs, nav ko teereet laiku.

Kas mani joprojaam interesee. Un kas laikam ir buutiski. Mani interesee istenot savas idejas. Man ir dazi plani, ko es gribu izveikt.

Un tiesi to es sobriid daru.

Kaut arii tam nav jeegas.

bet - es savas dienas vadu laimiiga nirvaanaa. Es daru savu lietu, es nezinu, vai es daru pareizi, bet ko es citu varu dariit.