ar psihoterapiju ka pa celmiem
sarunas ar antonio kļuvušas drūmas un apnicīgas

es brēcu, ka viss, ko viņš saka ir teorētisks un man nederīgs

viņ brēc pretī, ka TAISNI TU DZIVO TEORēTISKU KONSTRUKCIJU PASAULē, nav tādu attiecibu, kādas tu iedomājies

visa vaina esot tā, ka es pati nezinot, ko gribu, antonio saka,

es ļoti labi zinu, ko es gribu

nu tad ko, pasaki ko

drūms klusums
to, ko visas sievietes, ļoti nepārliecināti saku
jā, bet ko tas visas sievietes grib, formulēt neprotu

jā es nezinu, ko gribu

kaut gan - es gribu Tibetu, un tā man būs