šis bija laimīgs vakars, paldies
ar Elīzu līdz pusnaktij runājām par skolu, par viņas draudzenēm un draugiem, par dzīvi
viena - Annija - nu tur ir problemātiski, bet nu nekas dramatisks
Elīzai ir ļoti precīzi novērojumi un jautājumi,,, uz kuriem es zinu tikai daļēji atbildes
ko darīt, ja draudzene nepārtraukti lielās un tevi kritizē, nu it kā nav liela problēma, bet beigās tu pats ar sāc lielīties un kritizēt, kaut gan zini, ka tas ir stulbi
tas nāk no iekšēja nelaimīguma, es zinu, es ar vislaik lielos, tāpēc ka man ir iekšēja sajūta, ka man nekā nav un es nekas neesmu ! :) nu neko nevar ar tādiem darīt, vajag netīšām attālināties
un ziniet, kas bija visvisvisjaukākais - vārdi, par kuriem atmaksājas visi pamperi, leļļu teātri, ne tikai atmaksājas, bet uzzied ar uzviju> ak dies, kā es negribētu tādu mammu kā Annijai / viņa tikai plāno, plāno, plāno, tikai rosās un tīra, viņi nekad nerunā ! ne ar viņu par puišiem parunāt, nekā !
PS es neko neplānoju, neko netīru un ar mani var runāt par puišiem :) (redziet atkal lielos)
tas ir viens pluss tām mātēm, kas dejo pa galdiem un pīpē zālīti un laiza divdesmitgadniekus, it kā skaitās pilnīgi nederīgas, beigās ar viņām var parunāt par puišiem