vēl: viņš domā, ka tas, kas ar mani notiek tagad, ir saistīts ar to, kas notika ar mani 13 gadu vecumā, cēlonis notika 13 gados
bet 13 gadu vecumā notika, lūk, kas
nedēļu pirms manas 13. dz.d. piedzima mans trešais brālis, Dauna sindroms, viņu atveda uz māju, bet pēc 3 mēnešiem atdeva - nu tur, speciestādē, garīgi atpalikušiem, kur viņš dzīvo līdz šobaltdienai (iestādes gan gadu gaitā mainītas)
(bija padomju laiki, un tika uzksatīts, ka ģimenei būs labāk, ja šādi nederīgi un atšķirīgi cilvēki dzīvos nošķirti, tā nebija pavēle, bet nu stingra rekomendācija, bet nu to varēja neievērot un bērnu paturēt ģimenē, bet mani vecāki izvēlējās tādu ceļu)
jā, es to visu mūžu esmu izjutusi kā stigmu, ne viņa slimību, bet vecāku atteikšanos no viņa,,, pasniegtu kā par labu esošajiem "veselajiem"
un viņs teica: tu biji atšķirīga no ģimenes. viņš bija atšķirīgs no ģimenes, viņš nokļuva mental asylum
viņs nepabeidza domu, bet nu es raudāju kā traka, augs apkalta gaalīgi
tu biji atšķirīga no vecākiem, bet tu neesi atšķirīga no citiem cilvēkiem
tu domā, ka tu esi savādāka, bet tu neesi
tā esot mana problēma
tu domā, ka tu esi savādāka, bet tu neesi