Snorke's Journal
 
[Most Recent Entries] [Calendar View] [Friends View]

Saturday, April 23rd, 2011

    Time Event
    1:43p
    Fuck the moral and do what you want - psihoterapeita padoms !!!
    back no terapeita, noraudātu degunu

    dažas lietas bija foršas,,

    1. viņš domīgi: man izskatās, tev liekas, ka you deserve love

    ,,,, vai ta ne ? vai ta katrs nav pelnījis mīlestību, nu vismaz no vecākiem ?

    nooo! universe doesnt care of you !

    2. tad vēl viņš prasa: kas ir mīlestība ? kas ir tikt mīlētam ?
    es aprakstu

    nē, tā nav mīlestība,,, bet tas ir TAS, KO TEV VAJAG

    3. ko tad lai es darau ? ko tad lai es daru ?

    viņš atbild: fuck the moral

    w-hat ?

    fuck the moral and do what you want

    nuvo, un par šo padomu 150 euro, ko būtu varējusi saņemt no katra bārmeņa lētāk !!! (joks)
    1:53p
    mans gadījums protams ir banālākais cilvēces vēsture

    psihoterapeita hipotēze ira:

    1) bērnībā neesmu saņēmusi mīlestību (vecāki mani mīlēja, bet ne tā kā man vajag)

    2)līdz ar to no katra vīrieša es prasu vecāku mīlestību, kādu man neviens nesniegs

    attiecības ir starp 2 pieaugušiem galu galā

    es gan teicu, ka mani neviens nekad nav mīlējis, bet psiho teica, ka vīrietis sievieti mīl savādāk kā tēvs meitu

    3) es nevaru atgriezties bērnībā un dabūt citus vecākus

    4) VIENĪGAIS, ko es varu darīt - beigt lūkoties pēc mīlestības riņķī un sākt dot mīlestību, SEV

    man jākonstruē mīlošie vecāki sevī iekšā, un jādod sev mīelstība, rūpes, jāizvirza savas vajadzības kā prioritāras, jāpieņem sevi kāda es esmu, jādāvina sev skaistas lietas, vispār fuck the rest

    es tagad pilnīgi nezinu

    sākums bija : aizgāju paēdu garšīgas pusdienas bez gaļas (es gaļu (un gaļēdājus) vispār nīstu, kāpēc es vispār to ēdu)


    Una tagd es sev prasu kā mīlošs tēvs: ko tu gribi ? aizbraukt kaut kur,, viena,,, pavadīt dienas neplānojot,,, lasot,, raudot,,, dzerot,, klīstot pa krogiem,, skatoties kino,,,

    bet es zinu, ka es to neizdarīšu,, jo nu ,,, bet es tak to varētu - pateikt auklei un bērnam ka man ir komadējums un ieveidot slepenu dāvanu no sava tēva (iekšējā)

    3 dienas Londonā,, vai kur ?
    2:06p
    vēl: viņš domā, ka tas, kas ar mani notiek tagad, ir saistīts ar to, kas notika ar mani 13 gadu vecumā, cēlonis notika 13 gados

    bet 13 gadu vecumā notika, lūk, kas

    nedēļu pirms manas 13. dz.d. piedzima mans trešais brālis, Dauna sindroms, viņu atveda uz māju, bet pēc 3 mēnešiem atdeva - nu tur, speciestādē, garīgi atpalikušiem, kur viņš dzīvo līdz šobaltdienai (iestādes gan gadu gaitā mainītas)

    (bija padomju laiki, un tika uzksatīts, ka ģimenei būs labāk, ja šādi nederīgi un atšķirīgi cilvēki dzīvos nošķirti, tā nebija pavēle, bet nu stingra rekomendācija, bet nu to varēja neievērot un bērnu paturēt ģimenē, bet mani vecāki izvēlējās tādu ceļu)

    jā, es to visu mūžu esmu izjutusi kā stigmu, ne viņa slimību, bet vecāku atteikšanos no viņa,,, pasniegtu kā par labu esošajiem "veselajiem"

    un viņs teica: tu biji atšķirīga no ģimenes. viņš bija atšķirīgs no ģimenes, viņš nokļuva mental asylum

    viņs nepabeidza domu, bet nu es raudāju kā traka, augs apkalta gaalīgi

    tu biji atšķirīga no vecākiem, bet tu neesi atšķirīga no citiem cilvēkiem

    tu domā, ka tu esi savādāka, bet tu neesi

    tā esot mana problēma

    tu domā, ka tu esi savādāka, bet tu neesi
    2:22p
    viss, es braukšu 3 diena slepenā ceļojumā

    nu tur kā ļeņins: sievai, ka pie mīļākās, mīļākai, ka pie sievas, bet pats bēniņos Marksu

    bērnam un auklei, ka komadējums, darbā, ka studijas

    bet tad es iedomājos: es tak nespēju visiem pateikt: es aizbraucu atpūsties ! nē, es to nespēju, bet, vienalga, jau slepeni aizbraukt ir sasniegums

    kur man doties, a ? Lisabona, tur ir fado, okeāns, Londona, tur ir grāmatu veikali un mūzikli,,, vientuļa grieķu sala,,, ?

    ja tev būtu 3 dienu dāvana uz jebkuru punktu, kur brauktu TU ?
    4:54p
    pabeigšu šo daktersāgu ar pozitīvu noti, pat divām (nu kā jau pienākas happy end)

    1. Braucu šodien 11:00 uz Sesto Calendi, bet ainava ah, kalni ah, viss zied ah, toyotā plivinās vējš, un es nodomāju, nu smalki, braucam ārstēt smalkās kaites un es saceru dramatiskus stāstus un tad es saprotu, ka šausmīgi jauki būt mazliet psihiski traumētam, ja apkārt tik smuka ainava un nekas cits nekait, es pat pieķeru sevi pie domas, ka tā ir daudz labāk kā būt normālam ar normālām dzīves grūtībām (nu tur maz dzīvojama platība un aizcietējums un riebīgs priekšnieks un nepietiek naudas)

    2. Stāstu, ka man jau ir labāk, ēdu labi, guļu labi, man ir ambīcijas un plāni. Bet - no rīta grūti izlīst no gultas un kaut kur iet, negribas. Un tad es daru tā: es dzeru kafiju, lasu Vudiju Allenu un gaidu, kad man iegribēsies kaut kur iet. Un parasti ap 10 man iegribas un tad es eju

    un šai mirklī es sapratu, ka pati esmu tāds Vudija Allena varonis, vakarā iedrukāšu vienu viņa gabalu, pilīgi ģeniālu

    lai neaizmirstas: varoņi ir psihoterapeits un Kucelfīgers:

    Kucelfīgers ir otro reizi nelaimīgi precējies, viņa sieva ir resna, Kucelfīgers pats ir spalvains, pliku pauri, bet viņam ir dvēsele
    Kucelfīgers žēlojas, ka viņam vajag romantiku, kaislīgu jaunu mīļāko, flirtu sveču gaismā
    Psihoterapiets pātrauc viņu
    Kucelfīgers brēc, ka viņš ir to pelnījis, ka neviens viņu nemīl un nesaprot utt
    Psihoterapeits saka, ka es esmu psihoterapeits, ne burvis
    Kucelfīgers iesaucas: man vajag burvi ! un aizdodas
    un nākamjā dienā viņam pazvana burvis, viņš dodas turp, burvis parāda ierīci, tādu kā kumodi, kur Kucelfīgeram jāielien, un, ja tai pašā ierīcē ieliek grāmatu, Kucelfīgers momentā iemiesojas tās grāmatas vidē, viss notiek

    Ko Kucelfīgers izvēlas ? Bovarī kundzi

    ielien kumodē un ...

    << Previous Day 2011/04/23
    [Calendar]
    Next Day >>

About Sviesta Ciba