amalija
 
[Most Recent Entries] [Calendar View] [Friends View]

Below are the most recent 10 friends' journal entries.

    Tuesday, June 2nd, 2026
    az
    4:37p
    vispār viņi mani mazliet biedē, tie zilacainie itāļi, kuru melnais džips noparkots ielas vidū, kamēr viņi te dzer un ēd
    sweetpotato 4:22p
    #2 Es palikšu nomodā!
    Viens no šodienas galvenajiem uzdevumiem - palikt nomodā pa dienu. Un tiešām arī būt aktīvai, darboties, darīt lietas, ko vajag izdarīt tā vietā, lai nogulētu lielāko daļu dienas un naktī ciestu no domām par nepaveikto. Jo tad, kad es beidzot jūtos kaut cik enerģiska, sāk vērt ciet veikalus. Patiesībā pat tagad būs mazliet jāiespringst, lai kaut ko paspētu. 

    Liekas tik sarežģīti un nogurdinoši: 
    •  saģērbties un sataisīties iziešanai no mājas, 
    • saprast, kā tikt uz pirmo lokāciju, kur man jābrauc, 
    • neaizmirst, ko man tur vajag un nezaudēt pārāk daudz laika apmulsumā vazājoties apkārt ("bet ja nu te ir vēl kaut kas, ko esmu aizmirsusi/nezinu, ka man vajag"), 
    • tikt uz pārējām trīs lokācijām (lai gan šaubos, vai uz kaulu iegādi tirgū paspēšu, tā ka divām), 
    • saglabāt mieru cilvēkos, sabiedriskajā transportā, veikalos, 
    • izturēt visas domas un jūtu uzplūdus, kas publiskās vietās ir īpaši kaprīzas ("bet kur iet mana dzīve?!", "kāpēc esmu viena?!", "ko lai es daru ar X, Y, Z?"), 
    • izdomāt, ko ēst, jo kādā brīdī drīz man noteikti atkal gribēsies ēst, bet viss ēdiens liksies pretīgs. 
    Viens no iemesliem, kāpēc droši vien ir forši būt bagātam, ir iespēja visus tādus mazos krikumiņus atdot darīt kādam citam. Lai gan es nezinu, kā es tad paliktu nomodā un ko īsti darītu.

    Ja godīgi, šorīt arī domāju, ka absolūti nav pārsteidzoši, ka no rīta negribu celties un vakarā nevaru aizmigt. Viena no galvenajām lietām, kas ļauj man atbrīvoties un justies tā, ka ir nodzīvota jēgpilna diena, ir pietiekami dziļa kopābūšana ar citiem cilvēkiem. Bet man reti ir kopābūšanas plāni, es parasti neizeju pat pastrādāt kafejnīcā (jo uzmini nu - man ir grūti saņemties!) un pret savām patiesajām vajadzībām esmu uzbūvējusi visai pasīvu un izolētu ikdienu. 

    Nekas. Es varu atrast iespējas būt kopā ar cilvēkiem arī tad, ja nekas liels nav ieplānots. Es varu turēt acis vaļā. 

    Un, lai arī lēni, smagi un ar apnikuma rūcienu, es varu saņemties iziet no mājas vismaz lai nopirktu kādu daļu no lietām, kas šobrīd ir vajadzīgas. 
    zin
    10:12a
    nevienu sirēnu nedzirdēju.
    standarta setlementā, ar ne pārāk skaļu mūziku fonā
    missalise
    12:47a
    Šodien jaunākais brālis aizbrauca atpakaļ uz Rīgu. Reizēm man liekas, ka es esmu neredzama. Un reizēm es jūtos kā suns, kuram sit pa galvu ar pātagas kātu.

    Mamma šodien lūdza mani palikt ilgāk, jo viņai vajag manu palīdzību ar darbiem.

    No vienas puses - es izjūtu pienākuma sajūtu pret mammu. Bet es gribu mieru.
    Monday, June 1st, 2026
    missalise
    6:42p
    Gribu uzrakstīt testamentu, lai pēc manas nāves nestātos spekā likumiskā mantošana. Vēl es gribu uzrakstīt nosacījumu, lai mani kremē un manus pelnus izkaisa. Negribu gulēt mūsu dzimtas kapos. Un lai mans jaunākais brālis pēc manas nāves nenāk uz manām bērēm.
    Wednesday, May 27th, 2026
    sweetpotato 11:41p
    Izdegšanas dienasgrāmata #1
    Tā kā plānoju tuvākajā laikā palielināt aktivitāti darba meklējumos, cenšos sākt aktīvāk domāt arī par komunikāciju sociālajos medijos. Komunicēt kā man patīk, bet laiku pa laikam parādīt arī kādu savu darbu, ar ko lepojos. Šodien gribēju dalīties ar rakstu, kas, šķita, varētu labi aiziet, jo biju tajā īsi intervējusi vienu sabiedrībā visnotaļ mīlētu cilvēku.

    Tad es izlasīju rakstu. 🤦

    Vispirms gribēju cilvēkam, kas publicē tekstus, jautāt, kurš idiots samainīja vietām raksta daļas. Biju uzrakstījusi tik dzīvu tēlojumu raksta sākumā, bet te lasu un tas ir tikai zem trešā apakšvirsraksta. Tad paskatījos savos Google dokumentos un secināju, ka tas idiots esmu es pati.

    🤦 🤦 🤦

    Un ka īsti nevaru ar to rakstu dalīties, jo ar to galīgi nelepojos - tas sanācis tāds plakans un nedzīvs, bez dvēseles vai stāsta, kuram lasītāju izvestu cauri. Vienvārdsakot, uzkonstruēts, jo tādi man pēdējā laikā (iespējams, vienmēr?) sanāk teksti, kuros jādomā par SEO, klienta vēlmēm, auditoriju un visām citām figņām, kamēr mani steidzina projvads un bailes no nenopelnītas iztikas.

    Palika baigi bēdīgi. Man bija tik labs materiāls, pat relatīvi pozitīvas jūtas pret tēmu, lieliski kontakti, kurus palīdzēja iegūt paziņa, un beigās sanāca čušš.

    Tagad skatos Clue, kad to rakstu cepināju. Nebrīnos, ka nekas labs nesanāca. Tas bija mēnesis, kad sāku lietot KOK, jo veseli trīs ārsti teica, ka tas ir vienīgais veids, kā samazināt asiņošanas apjomu, dabūt atpakaļ normālus dzelzs un feritīna līmeņus, novērst garastāvokļa svārstības utt... OK, sāku dzert KOK.

    To jāsāk dzert ar pirmo mēnešreižu dienu. Es biju sacerējusies, ka šoreiz būs vieglākas mēnešreizes, bet nebija. Tās bija smagākas, sāpīgākas, pēc tām es saslimu un tad man bija reāli sāpīga nepatīkama ovulācijas nedēļa. Visu šo laiku simptomi, kurus ārsti solīja salabot ar KOK, vienkārši turpinājās. Lieki piebilst, ka lielu daļu manu balto apeņu var izmest.

    Nu, un tādā sāpju, spēku izsīkuma un vispārējā kartupeļa stāvoklī es rakstīju rakstu, ar ko biju cerējusi lepoties. Un nelepojos. Un tagad es meklēju darbu, kurā man vairs nebūtu jāraksta, jo mums ar rakstīšanu, šķiet, viss ir cauri. "Vienīgā" problēma - es īsti neko citu neesmu darījusi. Negribētos savā vecumā arī visu sākt pavisam no jauna kā baristai vietējā kafejnīcā.

    Un tieši tāpat kā es nezināju un turpinu nezināt, ka/kā uzrakstīšu katru nākamo rakstu, es nezinu kā izkulšos no visa šī sviesta.
    wowow
    9:43p
    Dombrava nu mums būs iekšlietu ministrs. Wow.
    Latvijā patiešām gandrīz ikviens var kļūt par ministru
    shelly
    11:31a
    Mani jau ilgus gadus bija mulsinājis izteiciens "mezglaini ceļgali". Šodien beidzot sapratu, ka tie ir vienkārši kaulaini ceļgali.
    Sunday, May 24th, 2026
    zin
    9:56p
    Thursday, May 21st, 2026
    shelly
    1:12p
    Šorīt nejauši iemetu savu milzīgo darba atsēgu saišķi krūzā ar ļoti karstu tēju.
    Labi, ka krūzē bija arī karotīte, ar ko izķeksēt atslēgas ārā no tējas. Citādak dabūtu sēdēt gaitenī, ldz tēja atdzistu.
About Sviesta Ciba