laikam jāizskaa savs viedoklis cacu diskusijā

godīgi atzīstos, kas esmu Anti-caca

1) augsti papēži - pie saviem 180 tad man būtu jāuzmet kumpa, lai sarunātos ar pārējiem kam ir 160-170
un vel pie manas plakanās pēdas nav iesakāms, jā un man ir neērti un neredzu nekādu vajadzību

2) drēbes: reizi sezonā apstaigāju bodes un sapērku, kas iepatīkas, kritēriji: der, ērts un pēc iespējas interesants

3)visādi daiļuma pasākumi - minimāli, ekonomiskā režīmā, nav laika, nav vajadzības, bezjēdzība (minimālo piekopju)

te es varu laimīgi deklarēt:
esmu izmetusi no dzīves visus pasākumus/lietas/cilvēkus ar zemu lietderības koeficientu, visu, ko agrāk darīju aiz paraduma vai ka vajag (nē, nu zobus tīru un pie friziera aizeju)

es tiekos tikai ar cilvekiem, kas mani fascinē
es daru tikai to, kas man ļoti patīk
es braucu uz zemēm, ko tiešām gribu redzēt

darbā man ir padotie, kas paveic garlaicīgos darbus
māju man tīra mājkalpotāja
ēdu gatavu, iepērkos zibenīgi
pusdienlaikā neeju ar kolēģiem, bet izbraucu ezera krastā un paņemu glāzi vīna

man ir zemi papēži un kovboja tērps un dzīvē īstenībā ļoti maz ko nozīmē vai kādam notek vai nenotek siekala, redzot tevi klibinot pa gaiteni, vai kādam patīk vai nepatīk mana sasuka, vai mans tērps ir femīns vai unisex (elpa man nesmird un caurumu nav)

nē, man ir power dressing sanāksmēm, kad es gribu visiem izdauzīt zobus un man ir cic dressing kārdinošām vakariņām, kuru gaitā notiks strauja izģērbšanās, nesagaidot saldo, bet tas tā

un vismīļākais laika pavadīšanas veids ir svētdiena gultā, sajauktiem matiem, bez drēbēm, bez meikapa, mīlējoties un pļāpājot, barojoties ar zemenēm, dzerot vīnu un atkal mīlējoties

ja man šīs svētdienas (sestdienas, vispār dienas) tiktu atņemtas un teiktu: tikai pēc manikīra un pedikīra un pēc augstiem papēžiem - nu, varbūt, bet tas būtu ļoti ļoti grūti un liela dzīves netaisnība