nu novēloti, bet paudīšu savu teoriju : tipoloģija iet savādāk: nevis kaķu/bērnu mammas (tas ir viens un tas pats tips), bet:
1) cilvēki, kam Vajag kaķi/bērnu/peli/krokodilu - un
2)cilvēki, kam ne visai, kam bērni - ir-ir, nav-nav,, kam vot neienaks prātā domā kopt kādu dzīvnieku - neienāks !
nu labi, tie nav skaidri nodalīrti tipi, bet kontinuums (nu neiznu, vai labs vārds, bet cita nav)
paskaidroju ar piemēriem:

lūk, kaķīša turētāja - pēc gada viņai būs bērņuks - un ko mēs redzam - fanatisku un fantastisku māmuķi, kas raksta rīgas domei, ka tramvajiem durvis šauras un visu cibu un visu universu piedzied par dievišķo radījumu

jā, es zinu vismaz gadījumus 165, kad tieši tā noticis : sieviete, kas bērnus "principā nemīl un negrib" (kaķis, suns - cita lieta!!), un pēc gada diviem - domas mainījušās
un zinu pat vienu, kad kaķīc tika,,, mm, nozūmēts, jo uzradās bērns un vīrietis un tur bija kaukāda asiņu vai alergēnu vai vienkārši raksturu nesaderība,,,

kaismīgā bērnu māmuļa ar - nu nebūtu viņai bērni, būtu kaķis un žurka, un bērni izaugs, kops kanāriņus un sunīšus

bernu un kaķu māmuļas - tas ir viens un tas pats tips, kopj to, ko Dievs devis

bet ir cilvēki, kas to kaķi nekad neieviesīs, kam īsti nevajag lai kāds viņu gaida mājā, kas nemaz tik ļoti nepārdzīvo, ka nevienam nau vajdzigas viņa rūpes,,,
un ja viņams bus bērni - cilvēks būs no tā vecāku tipa - es tagad uz gadu aizbraucu uz jaunkaledoniju studēt bioģeofizionomiju (atceramies pirmo tipu: māmuļas tips šaubīsies vai uz mēnesi var kādam atstāt savu dārgumu)

abi tipi ir vajadzīgi - pasaule apstātos, ja būtu tikai viens
ja nebūtu 1. tipa : pasaule tak izmirtu momentā, ja nebūtu cilvēka tieksmes - nu skaistas tieksmes tak - stiept mājā kāmīti un kaķulēnu, audzināt bērnus un mazbērnus

bet,,, nenoliedzami ir vajdzīgi arī īpatņi, kam tas pofig,,