kā es iepazinos ar ,,,
tas laikam ir bērnišķīgi
bet man ārkārtīgi patīk braukt, ārkārtīgi
tovakar maan bija BG CD - ja bespecnij ruskij brodjaga
ziniet to cd – mama, ja ne mogu bolse pitj, mama ja ne mogu bolse pitj !
es braucu un domaju - vai kads vēl ir braucis pa so ceļu dziedot ar BG
vai kāds vispār ir braucis tik laimīgs ?
no manis nav nekadas jēgas šai pasaulē, nekādas, bet kādam ir jābrauc pa šo ceļu klausoties BG,,, un izjūtot dziļu pateicību un labvēlību pret katru mazo kukainīti, nu kaukā tā, vispārējai harmonijai
jo es biju laimīga
man bija melna toyota, smilšaina un dubļaina, uz tās bija visa sardīnija un elba
vējš plivina matus un baznīcas skandē zvanus
un atklāti sakot, mīlas trūkumu es nebiju jutusi kādu laiciņu, rīt man bija randiņš – alberto, robertto, lorenzo,, man jāpaskatās
es biju laimīga, bet benzīns gāja uz galu
iestūrēju benzīntankā ar slaidu loku, parādījās benzīnpuisis, metu stūri pa labi un gandrīz notriecu kādu, tas man paratsi tā sanāk, kā teica mans instruktosr Lorenzo - "gājēji - dzīvi, ne beigti, atceries !"
viņs pec tam teica: smiling eyes wow smiling eyes
nobremzēju pēdējā mirklī,
un caur atrullēto lodziņu pamāju itāļu žestu, kas - kā esmu novērojusi - ietver plašu emociju amplitūdu un tiek lietots visādos gadījumos un visādās nozīmēs :
draudzīgu atvainošanos,
pašironiju,
likteņa neizbēgamību,
un visu to reizē –
vienkārši: dzīve ir skaista, mans draugs
pieno, es teicu, sniedzot caur logu 50 euro benzīnpuisim
vai varat atvērt bāku ?
certo es teicu
un atvēru bagāžu - nu to pakaļējo vāku(man ir tāds divas sviriņas, kas mūžīgi jūk)
vai varat atvērt bāku ? ļoti peiklājīgi vēlreiz
certo
un atveru bagāžu vēlreiz
bija svelmains dienvidu vakars, viegli krēsloja
gandrīz notriektais pienāca un mēs sākām runāties caur Toyotas logu
pārmijām tieši 3 teikumus, bāka bija pilna un es piestartēju
ok, I go
don’t leave me
I am hungry
Me too Dinner
Follow me, es teicu
bija viegla krēsla, es braucu aatri un liikumoju kā sikspārnis
un man pilnīgi bija vienalga vai viņs follow vai ne follow
panāc mani, ja vari
paņem mani, ja vari
vējš plivina matus un baznīcas skandē zvanus
noparkojos un izrādās viņs tiešām bija followojis visnotaļ sekmīgi
un vakariņas izrādījās ārkārtīgi jaukas