sāku saprast tās sievietes, kuras tiek dauzītas un vēl lūdz par to piedošanu un jūtas vainīgas !
šīrīta sarunas :
vārdu sakot, viss ir manas iedomas, tikai un vienīgi, viņs jau tikai pajokojis, un es pēkšņi te apvainojos un visu sabojāju, pilnīga dura, ne ?
viss tāds jauks un mīlošs un aizvainots !
un tad tu sāc domāt nuja, man jau tikai tā liekas, nekas jau nebija, utt !
redz, bij jānodzīvo līdz 36 un jāatbrauc uz itāliju, lai iepazītos ar (es pat nezinu kā to psiholoģiski formulē) :)