Snorke's Journal
[Most Recent Entries]
[Calendar View]
[Friends View]
Monday, January 23rd, 2006
| Time |
Event |
| 9:15a |
esmu atpakaļ
pēc trim nedēļām
koku kļuvuši kocīgāki lapas lapīgākas
nuja, es atkal viegli iemīlējos, atkal viegli strandēju
un šoreiz - atkal citā veidā - vienmēr citā veidā
i have 7 ways to die
pirmoreiz - un tas ir mazliet dīvaini, vai ne ? - pirmoreiz saskāros ar ko tādu, ko varētu nosaukt par - es pat nezinu kā ? kad kāds tevi mēģina pamācīt, kontrolēt, labot, drusku tā kā iebiedēt un apvainot, tad it kā atvainoties un - lai atkal turpinātu - kā to sauc - emocionāla vardarbība ?
no sākuma tas pat liekas tā mīļi un amizanti - kad viņš ir gudrāks un pieredzējušāks un nosaka ko darīt ,, un māca tev itāļu valodu un kultūru un vēsturi - un tu - blisini acis un esi maza mīļa jauka un sievišķīga
bet visam ir savas robežas, mīļie
tasd seko klajas pamācības no sērijas "tev vajadzētu to un tev vajadzētu šito "
tev tas liekas vēl amizantāk
tātad - kāds ko tu knapi pazīsti - sāk pārbīdīt tavā dzīvoklī mēbeles - jautri ?
un tālāk ko ?
tu visu uztver mierīgi un kāpini visas situācijas līdz absurdam
protams, man vajadzētu, es līdz šim to vēl nebiju atskārtusi, bet tagad steigšu labošos
un tad seko klaji apvainojumi
pēc tam piedošanas lūgšana
un tu skaties šai teātrī - tu redzi sekas, cēloņus, tu redzi visu kā uz delnas
un tev ir skumji, tik skumji, ka pat - nespēj to tā skaisti aprakstīt | | 10:17a |
vispār esmu maza, resna un sabraukta
nu
KĀPĒC VIENMĒR TĀ ??? | | 10:21a |
šodien es sērošu un pārdzīvošu, ja ?
vismaz līdz lunchtaimam ļoti stipri ! | | 1:27p |
sāku saprast tās sievietes, kuras tiek dauzītas un vēl lūdz par to piedošanu un jūtas vainīgas !
šīrīta sarunas :
vārdu sakot, viss ir manas iedomas, tikai un vienīgi, viņs jau tikai pajokojis, un es pēkšņi te apvainojos un visu sabojāju, pilnīga dura, ne ?
viss tāds jauks un mīlošs un aizvainots !
un tad tu sāc domāt nuja, man jau tikai tā liekas, nekas jau nebija, utt !
redz, bij jānodzīvo līdz 36 un jāatbrauc uz itāliju, lai iepazītos ar (es pat nezinu kā to psiholoģiski formulē) :) | | 1:39p |
psiholoģiskais terors - kā es līdz šim biju no tā izvairījusies ?
tikko ar viņu runāju, gandrīz biju gatava nožēlot grēkus, šito teroru !!!
mehānisms tāds: upurim iedveš vainas izjūtu - tibi, redzi, es tagad esmu tik nelaimīgs, viss tavas vainas dēļ, bija tik jauki, bet tu !!!
un tikko es piekritīšu, nu sori, sori, tad atkal pie pirmās izdevības bez nekāda iemesla pa purnu takal (morāli pagaidām) :)
pēc tam atkal - es tacu pajokoju, tu neko nesaproti, es jau tikai cenšos, lai tev labāk !!!
AFIGEĶ ! | | 2:01p |
Gads ir sācies izcili !!!!
ar mežonīgo šaudīšanos Livigno
un apmaldīšanos Bormio
ar eksāmenu Briselē (iereibu un sarunāju dumības)
ar iemīlēšanos un dažiem burvīgiem vakariem kalnos, strīdiem par krievu literatūru un vētrainu skūpstīšanos Ford Mondeo
ar lidojumu
un nokrišanu uz zemes starp nepārskatāmu darbu kaudzēm
ar salūzušu Toyotu, galu galā !
Salute, tas ir tikai sākums ! | | 2:28p |
eh, citēšu Kūmiņš : ja man ir kaut mazākā izdevība kādam vīrietim pierādīt, ka viņš ir sīks un nožēlojams cilvēciņš, tad es to noteikti izdarīšu | | 2:32p |
apsmējos divreiz:
1. pie sienas zīmīte LIELIEM burtiem
FAUSTO !!! Tavolo x caffee !!!
Faust ! Galdu un kafiju !!!! (un nemirstību)
2. otrs - lasu ziņojumu
wouter van de bund and snorke are very important actor in the process bla - bla- bla they have first-hand information
vārdu sakot, uzzināju, kas es esu un ko es daru
jā, faust, neaizmirsti, kafiju uz galda, jo esmu ļoti svarīgs aktieris šai nesvarīgajā lugā |
|