esmu atpakaļ
pēc trim nedēļām

koku kļuvuši kocīgāki lapas lapīgākas

nuja, es atkal viegli iemīlējos, atkal viegli strandēju
un šoreiz - atkal citā veidā - vienmēr citā veidā

i have 7 ways to die

pirmoreiz - un tas ir mazliet dīvaini, vai ne ? - pirmoreiz saskāros ar ko tādu, ko varētu nosaukt par - es pat nezinu kā ? kad kāds tevi mēģina pamācīt, kontrolēt, labot, drusku tā kā iebiedēt un apvainot, tad it kā atvainoties un - lai atkal turpinātu - kā to sauc - emocionāla vardarbība ?

no sākuma tas pat liekas tā mīļi un amizanti - kad viņš ir gudrāks un pieredzējušāks un nosaka ko darīt ,, un māca tev itāļu valodu un kultūru un vēsturi - un tu - blisini acis un esi maza mīļa jauka un sievišķīga

bet visam ir savas robežas, mīļie

tasd seko klajas pamācības no sērijas "tev vajadzētu to un tev vajadzētu šito "

tev tas liekas vēl amizantāk

tātad - kāds ko tu knapi pazīsti - sāk pārbīdīt tavā dzīvoklī mēbeles - jautri ?
un tālāk ko ?

tu visu uztver mierīgi un kāpini visas situācijas līdz absurdam
protams, man vajadzētu, es līdz šim to vēl nebiju atskārtusi, bet tagad steigšu labošos

un tad seko klaji apvainojumi

pēc tam piedošanas lūgšana

un tu skaties šai teātrī - tu redzi sekas, cēloņus, tu redzi visu kā uz delnas

un tev ir skumji, tik skumji, ka pat - nespēj to tā skaisti aprakstīt