Kaķa Begemota traktāts atstājis riebīgu garšu,,, ir kaut kas dziļi pretīgs šai ainā: cilvēks klīst pa pasauli ar kaukādiem kritērijiem, savu prokrusta gultu un sovjetisko lineālu, mērīdams, analizēdams, svērdams un skaitīdams,,, un tā viņs domājas meklēt mīlestību,,, ar sūdu tačku iebraucis smaržu veikalā viņs pieprasa īstu Chanel, un nekas nav pietiekami labs viņam, kaut pārdevējam ir vienkārīi sameties sliki, mīļie,,, taa jau dara visi, vai vismaz liela dalja, arii es

pasaulē nav investīcu trūkums, ir jautājums, kāpēc mums šīs investīcijas nedod

ņet drugix ruk dļa čudes, krome tex kto čisti

tās ainas jau ir iespaidīgas: viņs satiek resnu un stulbu sievieti spilgti sarkanā kažokā, kas lepojas, ka mēnesi dzīvojusi ar īstu killeru

ja viņs neredz aiz šīs sievietes, ,,, ja viņs nespēj pateikt paldies, ka saticis šo sievieti,,, es neredzu atšķiribu starp viņu un šo sievieti, nekādu !