Snorke ([info]snorke) rakstīja,
@ 2017-01-07 11:53:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
turpinam lasiit par PA
To Turn a Child Against a Parent Is To Turn a Child Against Himself: The Direct and Indirect Effects of Exposure to Parental Alienation Strategies on Self-Esteem and Well-Being

- peetiiti 118 pieagusie ar PA sindomu
- atklata saistiba starp PA un attieciibu stilu (insecure attachment), alkohola parmerigu lietosanu un depresiju

The Life Paths and Lived Experiences of Adults Who Have Experienced Parental Alienation
- aprakstiti 6 pieaugusie ar PA
- difficulties at school, internal and external behavior problems, and a search for identity after reaching adulthood
- kaa aarstesana: attiecibu atjaunosana ar nomelnoto vecaaku jaunaa gaismaa

un sitas ir labs:
Hatred is not an emotion that comes naturally to a child; it has to be taught. A parent who would teach a child to hate or fear the other parent represents a grave and persistent danger to the mental and emotional health of that child. Alienated children are no less damaged than other child victims of extreme conflict, such as child soldiers and other abducted children, who identify with their tormentors to avoid pain and maintain a relationship with them, however abusive that relationship may be


(Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]sw
2014-01-07 13:35 (saite)
> attiecibu atjaunosana ar nomelnoto vecaaku jaunaa gaismaa

jēēē, uzgavilē tie, kuriem otrs vecāks ir labākos medību laukos :) protams, ir jau arī opcija meklēt tā cilvēka radiniekus un runāt ar viņiem, lai skatītos, kuras memories ir false un kuras ne.

tajā "manā" rakstā autors bija aizsecinājies arī līdz domai, ka mātes, kuras iznīcina tēvu bērna apziņā, būtībā neapzināti vēlas iznīcināt arī pašu bērnu.

When the mother wishes to punish the father by turning their children against him, she is also aggressing against the children. In her unconscious, both the husband and the children represent the same thing (betrayal and potential betrayal), and destructiveness is wished on them both.

un

The alienating mother's rage is rooted in part in a wish to destroy the child, whom she at some level resents being stuck and may turn her rage into over protectiveness as a reaction formation. (šo domu gan līdz galam nesaprotu - varbūt tur bija jābūt "with whom"?) She is unable to let her children separate from her. She tells them the harm that will befall them when they are out of her control. The mother projects her aggression on to the environment and then makes her children need her protection.

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]comtesse
2014-01-07 13:39 (saite)
šaušalīga, bet dikti loģiski izrietoša sakarība - māte - mātes māte - mātes mātes māte (vai jebkura cita vecāku kombene, no kā tas viss ceļas un nododas tālāk, UN ATKĀRTOJAS/kopējas turpmākās paaudzēs)
p.s. mani vairāk interesē, vai Tava lasītā grāmata dod arī metodes, kā šādas mātes var pārtraukt šo jezgu un sākt pasargāt bērnus no sevīm pašām? :)

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]sw
2014-01-07 13:43 (saite)
manis lasītais raksts ir padrūms un teic, ka lielai daļai tādā vidē augušu sieviesu terapija nav līdz galam veiksmīga. te tas ir:

http://www.mmpi-info.com/psychology-publications-medea-parental-alienation

taču mani mierina doma, ka šī visa apzināšanās tomēr liek ar sevi strādāt un domāt par savu bazaru - vai vismaz labot vārdos un darbos, ja ir sanācis kaut kas autopilotā. un nedoties prom no terapijas, kad šķiet, "neko tā siha no manis nesaprot".

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]snorke
2014-01-07 15:56 (saite)
no gramatikas veidoklja- man liekas jabut "stuck with" :)

no domas viedoklja: taa nu vish i :)

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]sw
2014-01-07 21:50 (saite)
par to gan kaut kā nav pieņemts runāt, bet tā viņš patiešām i :/

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]snorke
2014-01-07 21:56 (saite)
es tagad ar sausmaam atceros to faktu, ka es kaadreiz teevam (maatei dzirdot) pateicu, ka man ir labas atminjas par taam ziemas ragavaam (vinz meza taisit tadi sniega karuseli ar ragavaam) / mate to dzirdeeja, sausmigi apvainojas un saaka raudaat, un tagad es domaaju: kaa var mate raudaat par to, ka beernam ir labas atminjas ? Nu, gadijuma, ja vinja to bernu nenist, kapec vinaji butu jaraud par to, ka bernam ir labas atminjas par teevu ? atbilde ir PA

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]sw
2014-01-07 22:45 (saite)
es domāju, ja šitais notiek, alienated vecākam dzīvam esot un dzīvojot ģimenē, kas viņu alienē, tāda pieredze ir scary, scary $it. bērniem tiek ne vien alienēšanas pieredze, bet arī tas, ka viens cilvēks, turklāt vīrietis, ir distorted enough, lai kam tādam ļautos.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]snorke
2014-01-07 23:03 (saite)
tiesi taa. mans teevs ir sameeraa labs, bet kapec vins ljaavas sai pazemojosajai pieredzei, kaapeec ? sorry, buutu vins vienkarsi atstajis liikju kaudzes un pelnu chupas, un seedetu cietumaa, tas butu kudi labak. ak dies, tas butu daudz labaak. zini, ko mans tevs teica, kad mana maate raudaaja ? ej, paludz piedosanu, vinai vienmer vajag palugt piedosanu, citadi vinja raud.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]sw
2014-01-07 23:25 (saite)
izklausās pēc totāla emotional detachment pašam no sevis un no pārējiem.

tas par ko es domāju, ir, ka šāda bērnības pieredze baigi paplašina bērniem robežas par to, kas ir tipa normāli. viņi, no vienas puses, ir par sevi nedroši, nepārliecināti un visu laiku taustās, jo viņiem nav ne jausmas, kā būtu normāli un pareizi, viņi grib izskatīties normāli tam otram, ko sastop, bet, no otras, gribot būt tam otram normāli, viņi pieļauj pret sevi daudz ko tādu, ko nevajadzētu.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]comtesse
2014-01-10 14:14 (saite)
mātes VAR raudāt, ka bērnam labas atmiņas; jo ir nelaimīgas. un diemžēl nevis spēj novēlēt laimi bērnam, bet spēj būt laimīgas tikai tad, kad bērns ir nelaimīgs... šaušalīgi = bet mežonīgi izplatīti. ne Tu pirmā, ne pēdējā = apkārt miljoni tādu.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?