izklausās pēc totāla emotional detachment pašam no sevis un no pārējiem.

tas par ko es domāju, ir, ka šāda bērnības pieredze baigi paplašina bērniem robežas par to, kas ir tipa normāli. viņi, no vienas puses, ir par sevi nedroši, nepārliecināti un visu laiku taustās, jo viņiem nav ne jausmas, kā būtu normāli un pareizi, viņi grib izskatīties normāli tam otram, ko sastop, bet, no otras, gribot būt tam otram normāli, viņi pieļauj pret sevi daudz ko tādu, ko nevajadzētu.