Es nezinu, vai par angļu valodu tas būs patiesais iemesls, bet - esošā angļu valoda ir "frankenšteina briesmonis", sastiķēta kopā no daudzām citām (kas nu pāri gājis un kādas valodas sanesis), tur varētu būt bijis pagrūti katram atcerēties tās dzimtes un pareizo locīšanu (paskat, kādas mokas ir ar darbības neregulārajām vārdu pagātnes formām un pārņemto lietvārdu, īpaši latīņu un grieķu daudzskaitļiem...).
Rekur sameklēju pareizu (nu, cik Vikipēdijai var ticēt) vēsturi - https://en.wikipedia.org/wiki/Gender_in_English Tātad dzimums ir bijis, un ar laiku izslaucīts plus mīnus citu valodu ietekmē.
Visās valodās citu valodu ietekmē (arī tajā, ka jaunatne apgūst un izmanto citas valodas, un ka citu tautu izcelsmes cilvēki apgūst tā teikt vienkāršotu valodu) notiek dažādas pārmaiņas. Latviešu valoda arī kļūst plikāka, atmetot dažādas senas formas un paralēlās formas. (Iet mājās / iet uz mājām / iet mājup - kuras formas tu ikdienā lieto?) Gan jau arī latviešu valoda ar laiku būs "viņš iet, viņa iet (vai varbūt visos gadījumos "viš", mēs iet, es iet uz mājām". :)

(Reply to this) (Thread)

Ar darības vārdiem jau nav problēma, bet lietvārdi un īpašības vārdi. Tas "viš" jau arī šobrīd ir vīriešu dzimtē. Un bērns un cilvēks ..

Par to pašu angļu valodu - es samērā nesen uzzināju, ka "they" ir normāls dzimuma neitrāls apzīmējums un man vēl aizvien ir sajūta, ka tur ir runa par personības dalīšanos :D

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Vārdu nozīme, tāpat kā dzimte, jau ir tikai mūsu galvās.
Ja mēs pieņemam, ka visiem cilvēkiem neatkarīgi no nekā izmantojam viš un gramatku bez galotnēm vai vīriešu dzimtē, tā vairs nav nekāda vīriešu dzimte, bet gan kopdzimte(?). Tas, ka vēsturiski konkrētais gramatizēšanas veids izmantots vīriešu dzimtei kļūst nesvarīgi.
To piemēru ar iet es devu ne tik ļoti par dzimtēm kā par valodas novienkāršošanu kā tādu. Angļu valodā jau arī tas nenotika mērķtiecīgi - "tagad jārunā tā", bet kaut kā gadsimtu gaitā pats par sevi.

Katrā ziņā latviešu valodā jau ir dialekts, kur var teikt - viš bij uz tirg un nopirk divs darb zirgs un septiņs brūns govs, pēc tam izdzēr vien kafij ar kolēģ. Gandrīz nekādu problēmu :D

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Tad, kad es runājos vai rakstu ziņas (ieprecētajiem) radiem no tās puses, es arī pāreju uz "mēs būs klāt ap diviem" un ne, lai iesmietu, bet vienkārši šķiet pārlieku formāli viņiem rakstīt gramatiski pareizi. (kamēr savai mammai, kas no Vecpiebalgas puses, īsākais smsm variants noteikti būtu "Būsim ap diviem."

(Reply to this) (Parent)

katrai valodai ir kāda proto valoda vai dialekts, no kā tā radusies.

Latviešu - no Augšzemes/Vidzemes dialekta.

Par latviešu valodu ir ļoti skaidrs, ka Dainās ir skaidrs dzimumu dalījums. Tāpēc valodā tas ir dabiski. Endzelīns daudz ko ietekmēja, taču šo neaiztika.

(Reply to this)

Man tas anglenē ļoti patīk, ka nav dzimums. Vieglāk iemācīties, bet arī tāpat patīk, ka rakstot nevar pateikt, vai raksta viņš vai viņa.

(Reply to this) (Thread)

Un nav jādomā, vai lietot "tu" vai formālo "Jūs" (latviski tak uzreiz mainās darbības vārdiem galotnes)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Tur ir interesanti tas, ka vēsturiski angļu valodā bija gandrīz tāds pats tu-jūs sadalījums kā mums tagad, kur jūs/"you" bija vai nu daudzskaitlis, vai vienskaitļa pieklājības forma, un tu/thou kā vienskaitļa familiārā forma. Šekspīra laikā vēl puslīdz to nodalīja, bet ar laiku pārgāja uz "jūsošanu" visur..

(Reply to this) (Parent)