Vārdu nozīme, tāpat kā dzimte, jau ir tikai mūsu galvās.
Ja mēs pieņemam, ka visiem cilvēkiem neatkarīgi no nekā izmantojam viš un gramatku bez galotnēm vai vīriešu dzimtē, tā vairs nav nekāda vīriešu dzimte, bet gan kopdzimte(?). Tas, ka vēsturiski konkrētais gramatizēšanas veids izmantots vīriešu dzimtei kļūst nesvarīgi.
To piemēru ar iet es devu ne tik ļoti par dzimtēm kā par valodas novienkāršošanu kā tādu. Angļu valodā jau arī tas nenotika mērķtiecīgi - "tagad jārunā tā", bet kaut kā gadsimtu gaitā pats par sevi.

Katrā ziņā latviešu valodā jau ir dialekts, kur var teikt - viš bij uz tirg un nopirk divs darb zirgs un septiņs brūns govs, pēc tam izdzēr vien kafij ar kolēģ. Gandrīz nekādu problēmu :D

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Tad, kad es runājos vai rakstu ziņas (ieprecētajiem) radiem no tās puses, es arī pāreju uz "mēs būs klāt ap diviem" un ne, lai iesmietu, bet vienkārši šķiet pārlieku formāli viņiem rakstīt gramatiski pareizi. (kamēr savai mammai, kas no Vecpiebalgas puses, īsākais smsm variants noteikti būtu "Būsim ap diviem."

(Reply to this) (Parent)