Comments: |
Tu pateici vairāk nekā vajadzīgs, lai mēs (puslīdz saprātīgie) saprastu. Bet nav iespējams pateikt tik daudz, lai pārējie arī saprastu. Imho.
From: | slikts |
Date: | February 27th, 2009 - 03:24 am |
---|
| | | (Link) |
|
trīs lietas.
lielo skaitļu likums saka, ka brīnumi notiek. tas nozīmē, ka kāds pieaugušais arī var pamainīt savas domas, ja es pārliecinoši izsakos.
es izceļu pieaugušos, jo ar jauniem cilvēkiem ir citādāk, viņu uzskati ir elastīgāki. mani laikam lasa arī daži tādi, tāpēc tas ir domāts arī viņiem.
visbeidzot, ir jēga trenēties pateikt lietas skaidri, jo pateikt skaidri nozīmē saprast skaidri. citu sapratne no tā var kļūt skaidrāka, jo tas ir pakāpju jautājums.
tagad gan ierosināji interesi - vari īsumā novilkt atšķirību starp jauniem cilvēkiem, pieaugušiem un citiem zvēriem? ar to domājot, kādu pazīmi, piemēram vecumu vai dajebko citu.
From: | slikts |
Date: | February 27th, 2009 - 03:54 am |
---|
| | | (Link) |
|
mana ļoti vienkāršotā (es nestrīdētos pretī, ja kāds teiktu, ka sagrābstītā) ideja ir, ka cilvēkiem ir "šķidrā" un "kristalizētā" inteliģence. šķidrā ir tā, kas tev ļauj savākt zināšanas, un kristalizētā ir tā, kas tev ļauj tās izmantot. sākot no jaunības, entropija un ģenētika parūpējas, lai tu pamazām zaudētu šķidro. tas nozīmē, jo jaunāks tu esi, jo vieglāk tev ir iemācīties lietas.
to kaut kādā mērā apstiprina dažādi populārzinātniski avoti, kas ir teikuši, ka uz vecumu cilvēkiem paliek grūtāk mācīties. mazbiški to apstiprina arī anekdotes ar pazīstamajiem vecāka un jaunāka gadugājuma cilvēkiem. to apstiprina arī "tradicionālā gudrība". kam bija tas teiciens, ka dodiet viņiem zēnu līdz septiņu gadu vecumam, un viņi iedos tev vīru? Ruso?
da labi, es par domu neprasīju, bet par kritēriju. bet pieņemsim, ka arī jamo izlobīju
From: | slikts |
Date: | February 27th, 2009 - 03:57 am |
---|
| | | (Link) |
|
kritērijs izriet no domas
man patika par dziedāšanu, lai gan Austrālijas aborigēni teiktu, ka dziedāšanai var būt daudz nozīmīgākas sekas nekā domāšanai
Ar tiem, kas domā nelabi, precīzais spēlējas
"pirmais solis ir norāde, ka relatīvisms uzskatāmi runā pats sev pretī. relatīvists saka, ka tā ir patiesība, ka nekas nav patiesība, un tā ir murgošana, nederīgs arguments."
A kā nodēvēt tos, kas uzskata, ka viss ir relatīvi, izņemot dažas lietas, kuras ir "patiesas", bet mēs nekad tās nespēsim atšķirt no tām, kas nav.
From: | slikts |
Date: | February 27th, 2009 - 11:02 am |
---|
| | | (Link) |
|
tie ir mudrījoši relatīvisti
| From: | artis |
Date: | February 27th, 2009 - 08:02 pm |
---|
| | | (Link) |
|
Turpinu analoģiju par dziedāšanu. Tā ir laba analoģija, tomēr esmu gandrīz drošs, ka pat šādos jautājumos cilvēki nav relatīvisti. Viņi uzskata, ka iespējams nošķirt labu dziedāšanu no spiegšanas un gaudošanas. Es piekrītu. Nelaime ir cita — viņi izdara kategoriju kļūdu. Proti, reizēs, kad būtu jāvērtē premisu atbilstība realitātei, un to, vai no tām izriet secinājums, viņi sāk vērtēt stilistiku (sevišķi raksturīgs cilvēkiem ar t.s. literārajām inklinācijām). Ja runājam par privātajām, un ne tik privātājām, kosmoloģijām, tad ir bezjēdzīgi publiski runāt par aestētiku, ja vien ar to nesaprotam, piemēram, parsimoniju. Manuprāt, viņu problēma ir palikšana pie muhļīšanas. Kants tādus cilvēkus sauca par jūtu sapņotājiem. Spriedumos nav vietas personīgajai labpatikai un nepatikai, tā ir nenobrieduša prāta neiroze — nespēja abstrahēties no ad hominem.
| From: | artis |
Date: | February 27th, 2009 - 08:09 pm |
---|
| | | (Link) |
|
From: | slikts |
Date: | February 27th, 2009 - 08:36 pm |
---|
| | | (Link) |
|
dzejnieki vienkārši ir slikti cilvēki.
| From: | artis |
Date: | February 28th, 2009 - 12:48 am |
---|
| | | (Link) |
|
Tas varētu būt saistīts ar divu sistēmu teoriju. Hypothesis: viņi retāk kā citi tiek pie System II, un pamatā operē ar System I. Mēs visi pamatā operējam ar System I, bet viņu System II ir vienkārši par vāju (vājšs dators). Intervija ar Khaneman: INTERVIEWER: Can you describe the two-system theory?
KAHNEMAN: Many of us who study the subject think that there are two thinking systems, which actually have two very different characteristics. You can call them intuition and reasoning, although some of us label them System 1 and System 2. There are some thoughts that come to mind on their own; most thinking is really like that, most of the time. That’s System 1. It’s not like we’re on automatic pilot, but we respond to the world in ways that we’re not conscious of, that we don’t control. The operations of System 1 are fast, effortless, associative, and often emotionally charged; they’re also governed by habit, so they’re difficult either to modify or to control. There is another system, System 2, which is the reasoning system. It’s conscious, it’s deliberate; it’s slower, serial, effortful, and deliberately controlled, but it can follow rules. The difference in effort provides the most useful indicator of whether a given mental process should be assigned to System 1 or System 2.
| From: | artis |
Date: | February 28th, 2009 - 02:18 am |
---|
| | Daniel Kahneman: Nobel Prize lecture (2002) | (Link) |
|
Empirical controversy about the reality of cognitive illusions dissolves when viewed in the perspective of a dual-process model. System 2 'knows" some of the rules that intuitive reasoning is prone to violate, and sometimes intervenes to correct or replace erroneous intuitive judgments. Thus, errors of intuition occur when two conditions are satisfied: System 1 generates the error and System 2 fails to correct. In this view, the experiments in which cognitive illusions are "made to disappear" do so by facilitating the corrective operations of System 2.
| From: | artis |
Date: | February 28th, 2009 - 02:57 am |
---|
| | | (Link) |
|
Šī pirmkārtējā pērle, starp citu, nemaz nav tik ļoti dīvaina. Arī tas var būt valsts pamats. Diskrimināciju tur gan noliegt ir моветон, bet citādi...
From: | slikts |
Date: | March 1st, 2009 - 12:55 pm |
---|
| | | (Link) |
|
es patiesībā nesaprotu, kā tu to domā. teiktais pauž šovinismu tādā nozīmē, ka tie ir aizspriedumi par labu kādai cilvēku grupai. ja tos padara par valsts pamatu, tie nekļūst mazāk par aizspriedumiem. | |