gandrīz patiesa ([info]skyhell) rakstīja,
@ 2013-07-06 12:35:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
negaiss
Vakardienas negaiss bija lielisks!!! Pēdējo reizi tā saliju pirms hmm, gadiem 10? Kad no skolas nometnes Tērvetē devāmies uz Dobeles ceriņu dārzu. Tāpat kā toreiz arī vakar tas bija kaifs- es uz velo, vasaras kleitiņā, izmirkusi līdz matu galiņiem un braucu pa peļķēm siltām kā piens, ik pa laikam tik izberzēju acis, lai vispār saskatītu ceļu.. Lūk to es saucu par mazajiem dzīves priekiem! Un tajā brīdī nelabums nevienā acī, bet kādēļ gan lai tas būtu, ja viss ir pilnīgā čikiniekā?

Bet runājot par diagnozi, tā tagad ir skaidra- veģetatīvā nervu sistēma sagājusi uz īssavienojumu, jo visas analīzes man esot ideālas.. Smieklīgi, bet to jau es pati zināju kopš pavasara. Ja ziemā man likās, ka viss vnk ir pakaļā, tad kopš brauciena uz Budapeštu sapratu, ka viss ir tikai galvā. Bet pareizo veidu, kā ar to cīnīties joprojām atradusi neesmu. Ir daudz labāk kopš nestrādāju vairāk par 8h dienā, nepīpēju, nelietoju alko, katru dienu nobrauca ar velo kā minimums 20km un tikpat kā nelietoju kafiju, bet līdz galam labi nav un tas ir sasodīti kaitinoši! Man liekas, ka ir daudz vieglāk (ja vien slimība ir ārstējama), ja slims esi fiziski un lieto konkrētas zāles, lai tiktu no tās vaļā, nekā slimība it kā nav, bet ir Tavā galvā. Ķip kkas sāp, iedzer ripu un aiziet, bet te nekas nekaiš un vienlaikus ir tik sūdīgi, ka nezini, kur likties. Ārste teica, ka jātiek pašai galā ar savām bailēm, es jau cenšos un bik sanāk, bet vieglāk tomēr būtu iedzert kādu antidepresanta ripu un viss rožaināk sāktu rādīties. Bet nu labi, gan jau bez tā iztikšu un pamazām izķeperošo- vismaz ir zināms atkāpšanās ceļš..


(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]dveselite
2013-07-06 16:01 (saite)
Es iesaku daudz strādāt ar sevi! Esmu izgājusi tam caur ,pat vienu reizi ar visu ģībšanu. Kopš tā reizes pagājuši gandrīz divi gadi,bet līdz galam neesmu iemācījusies tikt galā ar trauksmēm,bet ļoti esmu savu dzīvi mainījusi,lai būtu viss labi.. Ceru tev uzdosies tikt galā bez zālēm. Es arī simtiem reižu esmu domājusi,ka labāk ir fiziska kaite,kuru ar zālēm izārstē,bet kā ir..taa ir. Jāmācās sadzīvot un apārstēt trauksmes.
Ps. Es arii vakar izliju :D

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]skyhell
2013-07-06 16:15 (saite)
Paldies! Sāk gan likties, ka tik daudz jau esmu izmainījusi, lai tiktu ārā un nezinu, ko vēl iesākt, bet vienlaikus saprotu, ka tik ātri sakārtot sevi nevar, tāpēc vajadzīgs tikai laiks.. Galvenais nekļūt nepacietīgai!

Ko mainīji Tu?

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]dveselite
2013-07-06 17:28 (saite)
Jā,pacietība ir vajadzīga. Daudzas reizes esmu dusmojusies,ka nesanāk.
Sākumā no bailēm es atteicos no pasākumiem,sporta,vietām kur daudz cilvēku... bet tad sapratu,ka nevaru slēpties. Aizgāju no darba,kur bija nebeidzami stresi. Sāku sportot. Izšķīros no vīrieša,kurš manā dzīvē radīja daudz stresa. Strādāju ar sevi. Centos izvēlēties vietas un pasākumus,kuros es jūtos komfortabli. Izvairos vēljoprojām no pilniem busiem,karstām telpām,garām rindām lielveikalos. Daru visu,tā,lai justos labi.. Lasu grāmatas,kuras ir iedvesmojošas un kā iegūt līdzsvaru sevī. Darbs ar sevi! Tas viss īsumā..bet ja godīgi ir situācijas,kad uznāk trauksmes. Tad diena skaitās slikta..bet tādas ir reti. Galvenai ieklausos sevī. Skriešana ļoti palīdz. Alko nelietoju gandrīz nemaz. Gulju daudz,eju laicīgi gulēt. Bet jūtu,līdz ko kādi stresi.. tad uzmanos. Patiesībā meklēju mieru it visur.
Kaā izpaužas Tavas trauksmes?

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]skyhell
2013-07-07 11:10 (saite)
Izklausās pilnīgi pēc manis- es arī no visa izvairījos, labi jutos tikai mājās un tikai tad, ja biju ar sevi vai vīru.. Dieva dēļ nekādu ciemiņu, tad trauksme uzreiz klāt! Tikai pēdējās 2-3ned. labprātīgi sāku doties kkur ārā (iepriekš tikai, ja nebija citas izvēles), kaut uznāk mirkļa panika, bet pamazām viss kļūst vājāks un ne tik saasināts. Vienīgais, ko no Tevis aprakstītā neesmu mainījusi ir vīrs, ar kuru paldies Dievam viss ir kārtībā, un miega režīms- kaut zinu, ka tas ir panākumu atslēga, bet joprojām nespēju aiziet laicīgi gulēt vnk nesanāk. Dažreiz vēlos kaut man būtu 2 guļamistabas, tad varētu nolīst un netikt iztraucēta, jo man ir ļoti caurs miegs un grūti aizmigt, ja esmu pamodināta..
Man ir problēmas ar sajūtu, ka ir nelabi un vemšu, lai gan tas nekad nenotiek. Tas nelabuma kamols ir kkur rīklē, nevaru no šīs sajūtas tikt vaļā. Kā jāiet ārā no mājas, tā viss jārīstās un jāiet uz wc entās reizes, arī sirds reizēm sāk dauzīties un liekas, ka elpa trūkst, bet tas mani tik ļoti no sliedēm neizsit kā tas nelabums. Un vēl man nepatīk cilvēku masas un sajūta, ka kkas jāgaida, ka nevaru brīvi tikt ārā svaigā gaisā un ja nav pieejams wc, tad man uzreiz vajag, lai gan zinu, ka tiko taču biju un neko nevajag.. Vienvārdsakot kuņģa-zarnu trakts aizgājis pa pieskari, tādēļ apmeklēju tikai sev zināmas vietas un vienmēr nenormāli čekoju, kur wc zīmītes ir- pilnīgs čau :D Neapskaužu tos, kuriem liekas, ka sirds stājas un ģībējus- tas man liekas daudz briesmīgāk par manu rīstīšanos, bet nu dzīves kvalitāte tāpat ir pamatīgi iedragāta.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


(Lasīt komentārus) -

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?