Jā,pacietība ir vajadzīga. Daudzas reizes esmu dusmojusies,ka nesanāk.
Sākumā no bailēm es atteicos no pasākumiem,sporta,vietām kur daudz cilvēku... bet tad sapratu,ka nevaru slēpties. Aizgāju no darba,kur bija nebeidzami stresi. Sāku sportot. Izšķīros no vīrieša,kurš manā dzīvē radīja daudz stresa. Strādāju ar sevi. Centos izvēlēties vietas un pasākumus,kuros es jūtos komfortabli. Izvairos vēljoprojām no pilniem busiem,karstām telpām,garām rindām lielveikalos. Daru visu,tā,lai justos labi.. Lasu grāmatas,kuras ir iedvesmojošas un kā iegūt līdzsvaru sevī. Darbs ar sevi! Tas viss īsumā..bet ja godīgi ir situācijas,kad uznāk trauksmes. Tad diena skaitās slikta..bet tādas ir reti. Galvenai ieklausos sevī. Skriešana ļoti palīdz. Alko nelietoju gandrīz nemaz. Gulju daudz,eju laicīgi gulēt. Bet jūtu,līdz ko kādi stresi.. tad uzmanos. Patiesībā meklēju mieru it visur.
Kaā izpaužas Tavas trauksmes?