gandrīz patiesa ([info]skyhell) rakstīja,
@ 2007-10-28 16:54:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
Mūzika:ray charles

čuššš
nu nez, vakar aplauzos tāpat kā mūsu 3.gadu kopābūšanas dienā..

vakar pateicu, ko domāju par mūsu tā saucamajām svinībām, kas bija 1dien.
"pl.5 no rīta dzirdēju, ka mīļotais pieceļas un domāju, ka viņš man kādu pārsteigumu taisa otrā istabā, bet kad vēlāk gāju uz wc, tad izrādījās, ka viņš mācās.. nē, nu labi, cilvēkam vajag mācīties, gan jau kkas vēlāk sekos.. kad viņš devās prom no mājām, durvju atspulgā redzēju, ka svecītes deg uz virtuves galda- nopriecājos, ka viņš tomēr ir kko sarūpējis, bet izrādās, ka viņam vnk bija auksti un ar svecēm var labi istabu sasildīt! nu labi neko, gan jau vēl kkas sekos. biju jau paspējusi aplauzties pa 3h 2x! besī tās cerības, ka viņš kādreiz izdarīs kko pārsteidzošu! nu neko dienas gaitā sagādāju mums dāvaniņu, torti, svecītes, vakariņas un gaidīju mīļoto mājās. kad iepriekš prasīju, kas virtuvē stāv maisiņā, viņš teica, ka labāk, lai neprasu, protams, ka nodomāju, ka tur dāvana ir, bet arī šoreiz aplauzos, jo tā bija maize! b... mīļotais ieradās ar puķēm, skaisti, man pat radās ilūzijas, ka tomēr šis vakars nebūs totāli izgāzies! bet, protams, ka vienīgais, kas no viņa pienācās arī bija šīs puķes un viss, pietam, tāda sajūta, ka tās tika atnestas, jo puķes taču vienmēr pērk tādos gadījumos! godīgi sakot, reāli apskaitos- nu nevajag man nekādas baigās dāvanas, bet gribējās tomēr, lai viņš kko sarūpē mūsu 3. gados, kurus viņš uzskata par lielu sasniegumu un blā, blā, blā- mums pat sex nebija, bet varbūt bija, bet tik draņķigs, ka neatceros?!?!? ;) nē, nu labi, nebija arī tas! nu lūk, kad bijām paēduši, pafočējušies, dāvanu izsaiņojuši un paskatījušies "izlaušanos", tad gājām gulēt- tiešām lieliska 3.gadu jubileja, ne? īpaši tādēļ, ka kā jau katru gadu, es nopirku torti un sveci, bet kkad vēlāk, viņš apgalvos, ka to ir darījis viņš vai labākajā gadījumā mēs kopā.. tagad man vismaz būs pierādījumi cibā, ka ES visu sagādāju! trakākais, ka katru gadu, es radu svētku atmosfēru un ja es to nedarītu, tad vispār nekā nebūtu- mani tas reāli tracina!"
un kad vakar es viņam šito visu neapmierinātību pavēstīju, viņš apgriezās uz sāna un aizmiga, nepasakot nevienu vārdu!

tad nu rodas jaut., vai maz ir jēga būt kopā?



(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]macabre
2007-10-29 16:56 (saite)
Come on, vīriešiem vienkārši ir citādāk smadzenes iekārtotas - priecājies, ka Tavs puiks vismaz atceras datumus. Man pat šodien labākā draudzene atgādināja, ka man tūlīt dzimšanas diena - kur nu vēl kaut kādas jubilejas, bla bla bla.

Un vispār mans subjektīvais viedoklis - jāsvin tad, kad ir garastāvoklis, nevis tad, kad ir īstais datums. Man piemēram jauno gadu patīk svinēt aprīlī/maijā, kad parādās pirmās zaļās lapas.

Un ja jau jūs vēl esat kopā, tad acīmredzot to jēgu vēl saskati. Kopdzīve nav neāda paradīze, tas ir smags darbs.

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]skyhell
2007-10-29 17:09 (saite)
o, jā.. smags darbs jau 3 gadu garumā (nu o.k. kādu 2, jo pirmais nelikās smags)..

tur jau tā lieta, ka viņa smadzenes ir iekārtotas ritīgi, viņš visu atcerās, viņš ir, t.i., bija romantisks, bet tas viss ir pagaisis un rodas jaut.- vai tāda tad būs mūsu atlikusī dzīve, jo viņš būs mūžīgi pārguris darbā un skolā, jo 6dien-7dien viņš pavadīs pie pc vai tv un arī tad būs pārguris?

o.k., var svinēt citos datumos, bet kā sagaidīt to brīdi, kad kkas tiks svinēt, ja es 4mēn. viņam ik pa laikam stāstīju, ka vēlos kādu pārsteigumu, romantisku vakaru, lai viņš kko sarīko, bet tas nenotika un viņam pat prātā nebija kko pasākt? viņš pat puķi man nevarēja atnest tāpat, jo vnk ir 4diena, lai gan agrāk viņš tā darīja un nevis tad, kad rozā brilles bija, bet arī pēc gada kopdzīves!

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]macabre
2007-10-29 17:45 (saite)
Bet padomā taču galu galā vai arī Tu pati neesi palikusi vēsāka? skaidrs, ka vīriešiem tas ir izteiktāk, jo viņiem pašiem mīļošanās un ucināšanās principā nav TIK nepieciešama, bet tomēr - ar laiku abiem rodas pieradums. Pati jau saki, ka nezini vai vairs uztver viņu kā mīļoto - acīmredzot abas puses ir vainīgas pie šīs atsvešināšanās. Pats sliktākais ir tas, ka šķiet viens no jums problēmu nesaskata vai nevēlas saskatīt un grūti ko darīt lietas labā, ja pat izrunāties nevar.

Katrā ziņā veiksmi un pacietību - noderēs ;)

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]skyhell
2007-10-30 12:18 (saite)
es esmu kļuvusi vēsāka, bet viņa vēsums gan nav manāms, viņš joprojām ir tikpat uķi-puķi vēlošs kā agrāk- mēs tāds dīvains pārītis esam, es vairāk kā vīrietis, viņš- siev.

bet dīvainākais ir tas, ka mēs varam izrunāties, mēs to arī daram, viņš saprot, ko gaidu no viņa, es saprotu, ko vēlas viņš, bet tas viss arī paliek tikai runāšanas līmenī un darbības, lai nepazaudētu šīs attiecības nenotiek, ķip tāpat mēs būsim kopā un nekur neliksimies, tādēļ nav ko satraukties..

oj, veiksme tiešām noderēs un pacietību arī vajag kkā iemācīties, paldies!

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


(Lasīt komentārus) -

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?