es esmu kļuvusi vēsāka, bet viņa vēsums gan nav manāms, viņš joprojām ir tikpat uķi-puķi vēlošs kā agrāk- mēs tāds dīvains pārītis esam, es vairāk kā vīrietis, viņš- siev.

bet dīvainākais ir tas, ka mēs varam izrunāties, mēs to arī daram, viņš saprot, ko gaidu no viņa, es saprotu, ko vēlas viņš, bet tas viss arī paliek tikai runāšanas līmenī un darbības, lai nepazaudētu šīs attiecības nenotiek, ķip tāpat mēs būsim kopā un nekur neliksimies, tādēļ nav ko satraukties..

oj, veiksme tiešām noderēs un pacietību arī vajag kkā iemācīties, paldies!