čuššš
nu nez, vakar aplauzos tāpat kā mūsu 3.gadu kopābūšanas dienā..
vakar pateicu, ko domāju par mūsu tā saucamajām svinībām, kas bija 1dien.
"pl.5 no rīta dzirdēju, ka mīļotais pieceļas un domāju, ka viņš man kādu pārsteigumu taisa otrā istabā, bet kad vēlāk gāju uz wc, tad izrādījās, ka viņš mācās.. nē, nu labi, cilvēkam vajag mācīties, gan jau kkas vēlāk sekos.. kad viņš devās prom no mājām, durvju atspulgā redzēju, ka svecītes deg uz virtuves galda- nopriecājos, ka viņš tomēr ir kko sarūpējis, bet izrādās, ka viņam vnk bija auksti un ar svecēm var labi istabu sasildīt! nu labi neko, gan jau vēl kkas sekos. biju jau paspējusi aplauzties pa 3h 2x! besī tās cerības, ka viņš kādreiz izdarīs kko pārsteidzošu! nu neko dienas gaitā sagādāju mums dāvaniņu, torti, svecītes, vakariņas un gaidīju mīļoto mājās. kad iepriekš prasīju, kas virtuvē stāv maisiņā, viņš teica, ka labāk, lai neprasu, protams, ka nodomāju, ka tur dāvana ir, bet arī šoreiz aplauzos, jo tā bija maize! b... mīļotais ieradās ar puķēm, skaisti, man pat radās ilūzijas, ka tomēr šis vakars nebūs totāli izgāzies! bet, protams, ka vienīgais, kas no viņa pienācās arī bija šīs puķes un viss, pietam, tāda sajūta, ka tās tika atnestas, jo puķes taču vienmēr pērk tādos gadījumos! godīgi sakot, reāli apskaitos- nu nevajag man nekādas baigās dāvanas, bet gribējās tomēr, lai viņš kko sarūpē mūsu 3. gados, kurus viņš uzskata par lielu sasniegumu un blā, blā, blā- mums pat sex nebija, bet varbūt bija, bet tik draņķigs, ka neatceros?!?!? ;) nē, nu labi, nebija arī tas! nu lūk, kad bijām paēduši, pafočējušies, dāvanu izsaiņojuši un paskatījušies "izlaušanos", tad gājām gulēt- tiešām lieliska 3.gadu jubileja, ne? īpaši tādēļ, ka kā jau katru gadu, es nopirku torti un sveci, bet kkad vēlāk, viņš apgalvos, ka to ir darījis viņš vai labākajā gadījumā mēs kopā.. tagad man vismaz būs pierādījumi cibā, ka ES visu sagādāju! trakākais, ka katru gadu, es radu svētku atmosfēru un ja es to nedarītu, tad vispār nekā nebūtu- mani tas reāli tracina!"
un kad vakar es viņam šito visu neapmierinātību pavēstīju, viņš apgriezās uz sāna un aizmiga, nepasakot nevienu vārdu!
tad nu rodas jaut., vai maz ir jēga būt kopā?