- 15.1.07 14:31
- Varbūt kāds zina, vai sekojošās grāmatas ir tulkotas krieviski un varbūt pat pieejamas internetā:
Philippe Aries The Hour of Our Death (angliski iznākusi 1991. gadā);
Elisabeth Kubler (ar umlautu)-Ross "On Death and Dying", pirmizdevums laikam 1970. - 39 rakstapiebildīšu
- 15.1.07 14:44
-
lūdzu piedošanu, es tagad mēģināšu kā kaktu ķirurgs, sāpīgi, bet ar domu, ka pēc tam ātrāk kļūs viegli: varbūt jūs tomēr esat jau pietiekami liela meitene, lai pārdzīvotu tēva nāvi pati, neļaujot citiem jums iestāstīt, ko te vajadzētu domāt? tas būs mokošāk, jā, bet godīga kontemplācija palīdzēs ātrāk piedzimt pašai, domāt tieši to, ko jūs domājat un just tieši to, kas pašai jūtas. kā bērni. bez grāmatas. vecāku nāve, protams, ir viens no principiālajiem notikumiem dzīvē.
varbūt Brodski palasiet vienkārši, Poltory komnaty. Viņa esejas ļoti labi lasīt sāpēs. viņš ir brīnišķi rezignēts un jūtīgs reizē
uz mani tiešām atstājis neizdzēšamu iespaidu jūsu stāsts par dakteri, kurš teica, ka, piedošanu, jums vēl jāpiedzimst. speciālistu grāmatas būs vēl viens mēģinājums izvairīties no piedzimšanas sāpēm; saku no savas skumjās grāmatomānes pieredzes. lūdzu piedošanu - piebilst
- 15.1.07 14:56
-
Es esmu lasījusi Brodski, arī esejas. Protams, trāpīgs un vietā ir norādījums nemākties virsū citiem ar savām problēmām, īpaši ja tās ir nopietnākas par lieko svaru vai "nav ko vilkt mugurā", tomēr atļaujos piezīmēt, ka man ir visas tiesības te raktsīt to, ko es domāju un tā, kā es māku.
Un tālāk - ko gan Jūs saucat par godīgu kontemplāciju? Un vai tā tiešām būtu kādā pretrunā ar lasīšanu? Jā, pretrunā ar manis minēto grāmatu, nevis, piemēram, Brodska lasīšanu? Vai Jūs esat lasījusi šīs grāmatas, ja pieskaitat tās "kā-pareizi-dzīvot-un-domāt" recepšu grāmatām? Kāpēc Jūs domājat, ka cilvēkam viss jāizzina un jāizprot pašam "godīgas kontemplācijas" ceļā, izslēdzot no refleksijas avotiem citu sarakstīto un atzīto?
Starp citu, šie jautājumi bija retoriski, jo es negrasos uzsākt diskusiju. Šajā postā es lūdzu tikai lietišķu informāciju, ne vairāk. - piebilst
- 15.1.07 15:26
-
es neesmu teikusi ne vārda par mākšanos. Brodskis ir lasāms un pārlasāms.
dienā mēs arī trolejbusā stāvam blakus cilvēkiem, kas apglabājuši savus tikko dzimušos bērnus, nevis vecākus, kas liktos tomēr dabiskāka lietu kārtība; varu, vēlreiz atvainojoties, norādīt uz shelly citēto rakstu "Grūtniecēm......"; bet jūs, protams, vienīgā zināt, ka un kas ir nāve; tas gan, atļaušos piezīmēt, ir citāts
welcome to the real world! izdzēsiet lūdzu abus šos ierakstus, jo es diemžēl neprotu, mazliet gan nožēloju, ka pacēlu balsi. lai arī - nē, lai paliek - piebilst
- 15.1.07 15:47
-
ai, es arī nožēloju. lūdzu piedošanu. un Jums pilnīga taisnība, Jūs neteicāt ne vārda par uzmākšanos; acīmredzot, es pati tā jūtos - vainīga. un, aizsargājoties, taisnojoties - histēriski uzbrūku.
par bērnu apglabāšanu - es negribu, dzirdat?
bet es zinu, protams, zinu, nedomājiet, ka esmu akla un kurla.
tikai viena kļūda - es nezinu, kas ir nāve (nē, potams, tā bija ironija no Jūsu puses, bet tomēr).
apzinos, ka noskaidrot to nav iespējams, bet šobrīd jūtu nepieciešamību vismaz mēģināt par to domāt racionāli, nevis ļauties iepriekšējā postā aprakstītajām sajūtām, piespiest sevi par to interesēties, lai atbrīvotos, kā teica mana draudzene (kuru es ārkārtīgi cienu un apbrīnoju, un kura man ieteica augstākminētās grāmatas) ne jau no bailēm no nāves, bet no bailēm no domāšanas par nāvi.
vai no bailēm no pašām nāves bailēm. - piebilst
- 16.1.07 10:30
-
tikai citāts = komentāra vietā:
es vienīgā zinu, ka mēs visi esam mirstīgi, ka nāve ir, un pie reizes apzinos arī neiespējamību kādam to izskaidrot, pateikt. - piebilst
- 16.1.07 10:44
-
sirsnīgi piekrītu zemāk pilsones teiktajam par to, ka sēras mazliet izdeg saulē kā uzacis, bet paliek sejā;
problēma ir pasaules vērotāja aklumā
vakar skatījos vienu no agrīnajām Kurosavas filmām: tur bija par cilvēku, kurš finds hope being at the side with the less fortunate than himself, bet tas tā.
pacelšu priekškara malu:
zaudēju abus vecākus, NOMIRA, lmātei atņēma dzīvību, NOSLEPKAVOJA, lai jūs varbūt saprastu, kad man bija pieci gadi
kad man bija 12, ar vēzi mira audžutēvs, kurš bija spīdzinājis mūsu ģimenīti gan pirms, gan īpaši, kopš brīža, kad uzzināja par šausmīgo slimību, vienkārši cilvēks bija rūgts sadists
ar šo slimību pēc ķīmijterapijām un izārstēšanās, ar tās ēnu , cīnās šodien arī puika, kas te neveikli mēģina runāt par the less fortunate gaiļezerā no paša pieredzes; runa ir tikai par kontekstu, par citu cilvēku līdzās; mēs nedzīvojam vieni
kad man bija 30, nomira audžumāte; dzīvoju pilnīgi viena, biju viena saviem vecākiem, un slavēju dzīvi par to, cik tā man devusi
paldies par uzmanību - piebilst
- 16.1.07 10:53
-
te nebija iecerēts mērīties ar krāniņiem.
- piebilst
- 16.1.07 11:16
-
Pēdējais, ko piebildīšu šajā muļķīgajā diskusijā, un arī tas būs citāts, bet - pilns citāts, līdz ar ieteikumu citu tekstus lasīt uzmanīgi un domāt izlasītajam līdzi:
"...Varbūt tikai vienu tās komponenti - tā ir pilnīgi absurda doma ar pārliecības spēku:
es vienīgā zinu, ka mēs visi esam mirstīgi, ka nāve ir, un pie reizes apzinos arī neiespējamību kādam to izskaidrot, pateikt."
Ja vēl nesaprotiet, es paskaidrošu: tieši prāta apziņas, ka es nebūt neesmu vienīgā, kurai nākas un nācies piedzīvot šādas izjūtas, pretruna ar šo absurdo sajūtu teju no zinātniskās fantastikas repertuāra (visa cilvēce dzīvo neziņā par nāves eksistenci un patieso būtību) ir viena no aprakstītā pārdzīvojuma sastāvdaļām. - piebilst
- 15.1.07 18:20
-
cuguns
Par kādu postu iet runāt???
Vai savos 50 ar kapeikām nebutu laiks aptvert ,ka ir jāpieņem lietu dabiskā kārtību???Un japateicas pazemība Dieva priekšā par to ,ka dabiskajā ceļā jūsu dzīvē ienāca nāve ne caur bērnu apglabašanu...ne caur vīra zudumu,bet gan tēvs aizgāja laikā,kad Dievs bija lēmis.Tas,ka ja atdzīst esat liekas dzivojusi tikai grāmatās ,bet neko īsteni jutusi neeast reali caur sevi šobrīd liekas skumji.Jo sāp ļoti daudzas nāves.es piemēram pats savos 30 sēžu jau trešo reizi pie nāves šūpuļa un cenšos nepielaist viņu sev tuvak,kā tik temperatūras veidā.Katrā krīzes reizē lūdzoties Dievu lai man būtu spēka izturēt.Jūs nespējat aptver ,kas ir nāve nedabiska,kad 25 gadīgus cilvēkus apēd audzejs ,kuru izraisa veselīga pārtika..pēdiņās.Neapšaubu jūsu literatūras zināšanas un jūsu prasmi attainot vidi ,,bet sajūtu ziņa jums nav savas izdzīvotās smeldzes.Lasot,jūsu darbus vienmēr esmu abrīnojis cik literāri pareizi tiek rakstīts tomēr nevienā no jūsu pašas darbiem man nav nācies patiesi noliekt gavu un sajust smeldzi!Jā es lasu grāmatas no 6 gadu vecuma,,un vel joprojam to daru ,katru nedeļu apmainot tās bilotekā.Jo dzīve izvēlas dažadas situācijas tik,man neizprotami,ka jūs dzīvojat cita realitate...mistiski radat upura telu,,kaut ielas jums apkārt ir pilnas ļaaudīm,kam nāve ir atņēmusi ,bērnu(vienīgo),brāli,māsu un mīļoto..bet viņi spēj izjust caur sevu un dzīvot negaužoties.Jo ši upura loma piedien tik ārējam faktoram....
Vai jums ir grūta dzīve?? Jums ir viss ,ko velas normals vesels cilveks,,jā jusu tēvs jums bija dārgs...bet tamdeļ viņam nav jaliedz palikt jūsu sirdī dārgam.Attopieties mīļā un izjūtiet pasauli...dziļi..nevis par kaķīti ,kas atgadina 16gs.Baronu variantu,kad Eiropa runāja par cilvēktiesībām,bet Letlandē veidoja vergus>Apgaismība??Meli...liekuliga izlikšanās...bailes pieņemt realitāti,,un pateikties,par to,ka dabiskā secība ievērojas...
Es personīgi skumjās lasu bezemocionālo sadrukājumu,kurā cilvēks apraksta kaut,ko par ,ko pats neko nezin!
Pazemīgi dzīvojot pie apziņas,ka kad gulēju līdzās mirstošiem,,tiem,kam mokas izēd dvēseli un atstaj mieles aizejot no sis pasaules...man līdzas gulēja cilveks 30 gadīgs,kam audzējs bija pusi galvaskausa izēdis...viņā meita sava priekša 8 gadu vecumā redzeja ģindeni ar uzblīdušām venām,kuras nomocījusi ķīmija...bet viņa acīs bija cerība,ka varbūt viņš piemānīs nāvi...un sieva stāvot līdzās vienmēr teica glaimojošus vārdus cerībām,kaut mājās grauza spilvenus un lamāja Dievu par ko viņš atņem laimi.Šai situacijā man guļot savos toreiz 21 likas sireali...
Attausa atmiņās kaimiņiene,kura jau duss tai saulē...savos 87..
Viņa bija apbedijusi divus dēlus....pati palika ar trešo..un tik vai ta pari šīm nāvem viņai bija spēks dzīvei,,kaut arī visai lielā trukumā!
Visā šai konteksta gribeju teikt tikai to,ka ja ir iespēja izjūtiet smeldzi ne no grāmatām,bet sevī!Beidziet gausties par ,kaķiem,kas ir primitīvi visumā...un attīstieties literāri bez liekulīga patosa...būšu lepns pēc vel pāris gadien,kurus izcīnīšu šai dzīvē lasīt,ko reali izjustu!
Ar cieņu lasītājs.
Kura nāve ir aiz durvīm atliek tik tās atvērt. - piebilst
- 15.1.07 18:33
-
cuguns
Vēl,kas piebilstams,,nāvi var sajust,,ik katrs no mums... tikai jaaiziet uz Gaiļezera Onkoloģijas smago slimnīcu un jaizslēdz fiziskās maņas - smarža.,kāarī socāli izveidotās maņas.Lai nenomāc dvēseles sajūtas un teikums; Cik te pretīgi smird nenobaidītu, sajūtu komunikāciju ar nāvi.Jo viņa ir līdzās,stāv aiz durvīm ik mirkli..tik atver un atdodies tai!Baidīties no viņas nevar,jo tad dzīve atkāpjas...viņu nepieciešams pieņemt,ka savu radinieku,kuram ir tieši īstajā laikā un vietā paņemt katru,kā Dievs nolicis.Posts sākas tad,kad viņu nelaiž tur ,kur viņai pēc dabas būtu janāk...un cilvēki kuri noliedz viņas esamību savu dzīvi šai mirklī paši aprok...Jo viss,kam notikt janotiek,,arī es aptveru,ka dzīvoju nākamās dzīves kredītā...un nenožēloju sāpes fiziskās,ko izciešu,katru dienu,lai tikai būtu šei,šai saulē!Lūk šim fiziskajām sāpēm līdzās lidinās apziņas smeldze,kuras pamats ir zināšana,ka nebūs nekā no ta,ko teiksim baudat jūs - sieva(manā gadijumā),bērni...un mierīga būšana ar iespējām,kuram man vairs nav spēka..
Lūk kur slēpjas nāves izpratne...
Pieņem viņu,kā neizbēgamību un piedod sev savas šaubas...tad pārstāj meklet gudras mistikas par nāvi,kuru nevar aprakstī neviens,pat ne es,kam Nāve divas reizes pāri satigājusi.Jo to,kas viņa ir es jūtu garā!
Lūgums ir būt saskaņa...ar garu un palasiet,Dainas Latviešū Dainas...par nāvi! Tad atslēdziet šo pārgudro spriedelēšanu un aptveriet,,,kā ir viss ta,kā tam jābūt...
Atvainojos par skarbo tiešumu..bet liekas manas emocījas sirdī lika jums rakstīt tieši ta,kā ir.Ja iespēja neapvainoties...būšu pateicīgs...
Ar cieņu cibas lasītājs Cuguns - piebilst
- 15.1.07 18:45
-
cuguns
Asi ,skarbi un ar milzumu ķļūdu,kuras emocījās izplūda..tomēr ceru domu saprast varējāt!
- piebilst
- 15.1.07 20:14
-
asi, skarbi un ļoti egoistiski.
Katrs savas sāpes pārdzīvojam kā protam. - piebilst
- 15.1.07 23:04
-
jā, izlikt dibenu kopējā virtuvē ir daudz nesavtīgāk, acīmredzot sāpes bijušas lielas, un jūs esat uzgriezis-usi dzīvei muguru bez apakšbiksēm, atstājot zeķes; paskatieties uz šo reprezentāciju: kāda ir attēla "mute", kas apsūdz citus egoismā; sapuriniet galvu, kuras nav
protams, gluži lieki piebildu - piebilst
- 15.1.07 23:13
-
atvainojiet iepriekšēojos komentārus - visus ņemu atpakaļ:
jūs tomēr esat mauka un ar tādām jārunā citādi. - piebilst
- 15.1.07 23:52
-
O! kā?
- piebilst
- 16.1.07 00:04
-
viņu valodā, kuru es, diemžēl, neprotu:) varu, protams, iejusties un notēlot, bet nav pūļu vērts.
- piebilst
- 16.1.07 00:07
-
cuguns
Man gan jasaka,ka egoisms ir viens no izdzīvošanas instinktiem.
Man nebūt nav vēlme noradīt,kā jaizjūt sāpe..tik apvārsni pavērt lai nerastos priekštats ka neziņa jūs aptver.Man neizdodas to jutekliski ietvert glasmīgos teikumos,,jo emocijas dara savu.To tak var saprast,ja atkapjas no aizvainojuma?
Biežī vien ir ļoti gŗuti atkapties un palūkoties no malas,ja esi visā sajūtā vai liekas,ka viedoklis ir tieši tas ar kuru ir jāizcīna dzīve.Tad atliek tik divas iespējas vai nu palikt sēžot savā pasaules modelī un zaudēt modrību,vai nu sasparoties un atliekot negāciju emociju paketi spēt ieskatīties tam,ko izjut citi acīs un atgūt apvāršņus.Izvele,vienmēr ir!
Visam ir savi iemesli,,tik jabūt godīgam un japasaka sev visupirms,ka jā esmu kļudījies.Skatoties uz visu šo domu ,kas te virmo..rodas jautajums,,vai vārdus jebkā var atgūt??Tie,tak ir puni,, - piebilst
- piedodiet, cienījamie klātesošie, es nevaru noturēties :)
- 16.1.07 00:13
-
Asiize
bet, ko Tev Skuka ar savām šā brīža sajūtām ir nodarījusi pāri, ka tik ļoti svarīgi dzirdēt no viņas kaut kādu atzīšanos kļūdās?
- piebilst
- Re: piedodiet, cienījamie klātesošie, es nevaru noturēties :)
- 16.1.07 01:46
-
cuguns
Ne jau atdzīšanos ;_))Bet lai izjūtot viņas upura lomas pozīcīju gribejās pavērt skatienu...
Ja pamanīji..par dažu labu mirkli realajā dzīvē,kā bērnu nāves viņa raksta
nē: Viņa to nevēlas pat apjaust.:
par bērnu apglabāšanu - es negribu, dzirdat?
Neviens tak nepiedāvā viņai bērnus upurēt,vai ,kā citādāk dāvāt nāvei...tik aptvert un pārtraukt sausā klajumā sēdēt blejot par sāpēm,kas gan ir katram iekšā jaaptver pieņemtīgā pazemībā.Man izbesīja tikai šis upura pozas caurskanējums.... - piebilst
- Re: piedodiet, cienījamie klātesošie, es nevaru noturēties :)
- 16.1.07 01:54
-
nu negvelz gudru
runā vienkārši
būs skaistāk
nu kāds upura pozas caurskanējums? mana draudzene skuka pareizi dara, ka tevi mēda;
un vai tad tā ir saruna? "bet lai izjūtot viņas upura lomas pozīciju gribējās pavērt skatienu"
nevar ar šādu valodu neko pavērt
kā vēl skaidrāk lai pasaka?
bet šī aizraujošā jezga ir lieliska platforma sarunai par ja ne labu tad vismaz skaidru valodu. skaidru.
vienkāršus
nepaplašinātus
teikumus
lūdzos! pazemīgi
un nopietni - piebilst
- Re: piedodiet, cienījamie klātesošie, es nevaru noturēties :)
- 16.1.07 02:04
-
cuguns
Hm cik skaidri vēl var??
Centos tiešajā runā.Tad pameigīnaju,,ar literarajiem lipekļiem,,bla bla bla...
Nu laumina ,uztvera precizāk...
Izsakoties vienkārši : Ka nav jāslēpjas no sevis iekša esošajām sāpem,bet jaizbauda tās.Fuck un japieņem nāves ,kāda tā ir. - piebilst
- 16.1.07 00:18
-
saule, tu man esi dārg, bet, sit nost, nevar saprast, kas tā ir - pirmā, otrā vai trešā pozīcija. mauka vismaz ir aizkustinoši skaidri
bet tu man esi dārgāk
bet - vētī, vētī, lūdzu, filtrē - piebilst
- 16.1.07 00:22
-
sarunā, kas izvērtusies īsti aristokrātiska, "saule" vajadzētu stāvēt zem pēdējā cuguna ieraksta. citādi, šķiet, iznācis ļoti izsmalcināti
tik spilgta krāsu palete - piebilst
- 16.1.07 00:22
-
nu tad mēģini "atliekot negāciju emociju paketi ieskatīties tam,ko izjut citi acīs un atgūt apvāršņus":)
- piebilst
- 24.3.07 22:14
-
kā jau tev iepriekš tika teikts - ej ārstēties, slimā kuce; un ja ar zālēm neizdosies, mēģināsim ar elektrošoku
- piebilst
- 15.1.07 14:48
-
formica
http://www.tsure.ru/University/Facultie
s/Fib/PiBG/library/sofia/aries.html - piebilst
- 15.1.07 15:08
-
paldies:)
- piebilst
- 15.1.07 17:44
-
uz kurieni aizsūtīt to otru?
- piebilst
- 15.1.07 17:46
-
aleksandra.blond@gmail.com :)
- piebilst
- 16.1.07 00:13
-
laumina
Eiropaa shobiid loti populaara "seeru apstraadaashanas" (burtisks tulkojums) literatuura, terapijas, kursi utmliidz. Un kaa reklaama shim biznesam seeras apstraadaajusho optimistiskie staasti. Viss tikai taapeec, lai izliktos neredzam patiesiibu, ka seeras nebeidzas nekad. Vien laiks (manaa gadiijumaa - 15 gadi) taas padara maigaakas un gaishaakas.
Bet mierinaajums tomeer pastaav - muuzhiigaa dziivoshana ir realitaate - Tavs Teevs dziivos Tevii, Tavos beernos, visos, kuru sirdiis atstaajis kaadu nospiedumu, bet blakus ierastajam priekam, lepnumam, droshiibai nu vienmeer buus arii skumjas. Shobriid taas ir melnas, bet tas mainiisies - mainiisies miilot vinu, domaajot par vinu, juutot vinu sev blakus taapat kaa vienmeer... - piebilst
- 16.1.07 00:20
-
Paldies, katrs, kurš man neuzbrūk par manām sērā ar teju personīgu aizvainojumu, sāk likties kā mīļais draugs un labvēlis:)
Bet es nedomāju, ka man varētu palīdzēt terapijas kursi, un, kas galvenais, es neko negribu aizmirst un negribu atbrīvoties no sērām. Es tikai gribu vairāk par tām izprast. - piebilst
- 16.1.07 00:35
-
laumina
Paldies, Dievam, ka taa :). Lai Tev izdodas atrast Savu celu pie dveeseles miera.
- piebilst
- 16.1.07 01:50
-
cuguns
Jā ļoti tuvu tam ,ko vēlejos minēt...tuvu...
Kas skaisti,ka ļoti precīzi!Bravo laumiņa,ka esi ietriekusi nagliņu sienā!
Un ,neuzbrūk jau neviens,,tik komunikacījā apvāršņus paver!
Izpratnei! - piebilst
- 16.1.07 09:25
-
proud to be peevish
Apsveicu, ja nemānies iekš jūzerinfo :)
- piebilst
- 16.1.07 09:56
-
es nesaprotu, kaapeec shim cilveekam tiek braukts virsuu... par to, ka seero un nevar tikt tam paari? tadta lieta pa ko braukt virsuu, brauc virsuu dzeeraajam, ka shis nevar atmest dzershanu, nevis cilveekam, kas zaudeejis teevu. manupraat seeras ir tiiri personiska lieta. citam paiet paaris meeneshi, citam gads un vairaak, kad tam visam ir tikts paari un par naavi vairs nedomaa. nav ko te speeleet kaktu psihologos!!!
- piebilst
- 16.1.07 10:23
-
ko tu darītu, skaistā, ja es pati pirmajā "uzbraucienā" nebūtu ielikusi tev mutē vārdus par kaktu ārstu? kur tu būtu?
ja tu redzi tikai actiņām redzamo, tu, purpura zieds rītausmā, neredzi arī to - piebilst
- 16.1.07 10:59
-
es skatos taalaak un turu soliijumus vai nedodu taadus, ja nevaru pildiit
- piebilst
- 16.1.07 15:03
-
malacis, skaties tālāk
- piebilst