* * *

15.1.07 14:44
lūdzu piedošanu, es tagad mēģināšu kā kaktu ķirurgs, sāpīgi, bet ar domu, ka pēc tam ātrāk kļūs viegli: varbūt jūs tomēr esat jau pietiekami liela meitene, lai pārdzīvotu tēva nāvi pati, neļaujot citiem jums iestāstīt, ko te vajadzētu domāt? tas būs mokošāk, jā, bet godīga kontemplācija palīdzēs ātrāk piedzimt pašai, domāt tieši to, ko jūs domājat un just tieši to, kas pašai jūtas. kā bērni. bez grāmatas. vecāku nāve, protams, ir viens no principiālajiem notikumiem dzīvē.
varbūt Brodski palasiet vienkārši, Poltory komnaty. Viņa esejas ļoti labi lasīt sāpēs. viņš ir brīnišķi rezignēts un jūtīgs reizē
uz mani tiešām atstājis neizdzēšamu iespaidu jūsu stāsts par dakteri, kurš teica, ka, piedošanu, jums vēl jāpiedzimst. speciālistu grāmatas būs vēl viens mēģinājums izvairīties no piedzimšanas sāpēm; saku no savas skumjās grāmatomānes pieredzes. lūdzu piedošanu