sirualsirual ([info]sirualsirual) rakstīja,
@ 2021-01-04 17:41:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
visi ļoti grib būt normāli, ne tikai nedefinēdami normalitāti, bet arī implicīti laizīdami savu atšķirību. bet nu komōn, pārmainot konstelācijas psihē, taču var gadīties, ka, kļūdami laimīgi un apmierināti, būsiet citi un, iespējams, garlaicīgāki cilvēki ar garlaicīgākām domām. ja drusku apiet ar līkumu "ciešanu glorificēšanai" (var, starp citu, runāt arī par "ciešanu pārvarēšanu", un daži vēl joprojām domā, ka tas nozīmē atbrīvošanos no ciešanām), tad tas taču liekas loģiski, ka, uzlūkojot psihi kā sistēmu, pārslēgšanās vienā apgabalā nozīmēs pārslēgšanos arī pārējos. tā ka nez, izvēlē starp būšanu laimīgam/apmierinātam un interesantam dažkārt tiešām tertium non datur.


(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]koriandrejs
2021-01-05 14:27 (saite)
Es noteikti gribu būt apmierināts ar sevi tādā stabilā līmenī, lai man nebūtu bail šo apmierinātības pamatu zem kājām zaudēt. Tas nozīmē atpazīt sevi kā normālu - pieņemamu, mīlamu, attīstāmu (nevis graujamu). Manuprāt, šī normāluma atpazīšana tieši sargā pret kļūšanu par ko tālāku no t. s. "patiesā es", jo tā mazina vajadzību nepārtraukti meklēties un trauksmaini kļūt par citām, savstarpēji konfliktējošām lietām. Varbūt tās var noderēt kā atšķirīgas grūtību kategorijas – grūtības sevis atpazīšanā un tālākā veidošanā vai grūtības, kuras mudina sevi noliegt un bendēt.

(Atbildēt uz šo)


(Lasīt komentārus) -

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?