liekas, manā cilvēku lokā vislielākais grēks ir kaut ko radīt bez mīlestības, tā, ka darbā neparādās mīlestība. tāpēc daudziem uzmanība, rūpība ir kļuvusi par mīlestības sinonīmu. dusmas, lai cik dzīvespriecīgi nebūtu mani dārgie draugi, nevienam nekur nepazūd, daži tās prot izpaust, citiem tās pārvēršas melanholijā -- kad dusmīgas rokas, lai cik muskuļotas būtu, netiek pie iekaustīšanas, tad darbīgu roku pāris izaug jutekliskajā aparātā. bet kas ir mīlestība?