sirualsirual ([info]sirualsirual) rakstīja,
@ 2019-04-30 17:01:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
stingri iesaku izlasīt Mērijas Geitskilas 1994. gada eseju "On not Being a Victim: Sex, Rape, and the Trouble with Following Rules", kas man personīgi ir sniegusi jaunu, emocionāli rafinētāku veidu, kā domāt par seksuālajām u.c. pieredzēm. tur ir nianses, kuru man pietrūkst gandrīz visos tekstos, kas pieskaras tēmai.

"I remember my experience in Detroit, including its aftermath, every time I hear or read yet another discussion of what constitutes "date rape." I remember it when yet another critic castigates "victimism" and complains that everyone imagines himself or herself to be a victim and that no one accepts responsibility anymore. I could imagine telling my story as a verification that rape occurs by subtle threat as well as by overt force. I could also imagine telling it as if I were one of those crybabies who want to feel like victims. Both stories would be true and not true. The complete truth is more complicated than most of the intellectuals who have written scolding essays on victimism seem willing to accept. I didn't understand my own story fully until I described it to an older woman many years later, as a proof of the unreliability of feelings. "Oh, I think your feelings were reliable," she returned. "It sounds like you were raped. It sounds like you raped yourself.""

http://genedseminars.umb.edu/engl273-2/spg09/documents/HarpersMagazine-1994-03-0001592.pdf


(Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]sirualsirual
2019-04-30 17:13 (saite)
esejas nobeigums grāmatā "somebody with a little hammer" ir pārstrādāts, padarīts vairāk ambivalents pret iesaistīto džeku – to var atrast libgen.pw.

(Atbildēt uz šo)


[info]french_mime
2019-04-30 19:49 (saite)
Super insightful.

(Atbildēt uz šo)


[info]ieva
2019-05-01 11:22 (saite)
thx! cik izskreeju cauri - izklausaas ljoti spot-on.

(Atbildēt uz šo)


[info]teja
2019-05-01 12:33 (saite)
jā, šis jautājums ir daudz sarežģītāks par to, kā viņu mālē, exactly, visas tās pieredzes, kad it kā ir consent, bet to ir devis cilvēks, kas nezina, ka ir alternatīvas, vai ka viņam ir robežas. es domāju, ka arī daudzos gadījumos, kad notiek bērnu sex.izmantošana ģimenes lokā, tā netiek darīta ar varu. vai arī, piemēram, kā ir tad, ja tu ar kādu esi attiecībās? vai tas nozīmē, ka ir kaut kāds defaultais consents, vai arī, kura pienākums ir teikt nē vai čekot vai otrs patiešām to vēlas? un varbūt ka nē procesa gaitā top par jā?
tomēr es arī redzu iemeslus, kāpēc šīs lietas vienkāršošana ir bijus vajadzīga sabiedriskas kustības radīšanai un patriarhālu struktūru dekonstrukcijai. vai tu tos neredzi?

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]sirualsirual
2019-05-01 17:51 (saite)
tādi tiešām varētu būt, bet nu liekas, tā vienkāršošana arī ir tas, ko int. domā sakot, ka “politika smird”.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?