sirualsirual ([info]sirualsirual) rakstīja,
@ 2018-05-05 14:43:00
Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
"It was an interesting idea, I said, that the narrative impulse might spring from the desire to avoid guilt, rather than from the impulse--as was generally assumed--to connect things together in a meaningful way; that it was a strategy calculated, in other words, to disburden ourselves of responsibility."

(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]teja
2018-05-05 17:40 (saite)
traumētiem cilvēkiem veidojas citādi naratīvi, un man ir sajūta, ka tie ietekmējuši literatūras klasiku daudz vairāk nekā "normālā dzīve". piemēram, naratīvs, kad cilvēks jūtas dzīvs tikai ekstrēmās un bīstamās situācijās. vai vēlas, lai viņam nodara sāpes un viņš spētu just. viss Dostojevskis ir balstīts traumēta ķermeņa loģikā. nemaz nerunājot par reāliem kara veterāniem, kas pievērsušies literatūrai, kā Hemingvejs vai Remarks.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]sirualsirual
2018-05-05 18:22 (saite)
jā, jā, bet tas ir ap traumu nevis par traumu, bez tam tā iznāk apspiesto (pašu sevis vai citādi apspiesto) vēsture, kas manām maņām ir košer

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]sirualsirual
2018-05-05 18:25 (saite)
mana kaimiņiene, kas ir pediatre, teica, ka pēc psiholoģijas apgūšanas viņa vairs nav spējusi daudz ko palasīt, man šķiet, viņa minēja nabokovu, kuram atkal rēcīgi tajā pašā lolitas priekšvārdā bija vēršanās pret psihoanalīzē balstītu kritiku

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

(Lasīt komentārus) -

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?