traumētiem cilvēkiem veidojas citādi naratīvi, un man ir sajūta, ka tie ietekmējuši literatūras klasiku daudz vairāk nekā "normālā dzīve". piemēram, naratīvs, kad cilvēks jūtas dzīvs tikai ekstrēmās un bīstamās situācijās. vai vēlas, lai viņam nodara sāpes un viņš spētu just. viss Dostojevskis ir balstīts traumēta ķermeņa loģikā. nemaz nerunājot par reāliem kara veterāniem, kas pievērsušies literatūrai, kā Hemingvejs vai Remarks.