Sviesta Ciba |

sirualsirual (

sirualsirual) rakstīja,
@ 2018-04-16 13:39:00

(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)

	sirualsirual 2018-04-16 13:51 (saite)
	džordans pītersons, šeit omāru konteksts/analīze: http://theconversation.com/psychologist-jordan-peterson-says-lobsters-help-to-explain-why-human-hierarchies-exist-do-they-90489 (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

extranjero
2018-04-16 14:45 (saite)

Tikai tā analīze ir galīgi garām. Jo ir diezgan bezjēdzīgi runāt par "serotonīna daudzumu smadzenēs". Pirmkārt, to neviens nevar izmērīt. Otrkārt, diez vai Dž. Pītersons to apgalvoja (increase serotonin levels nav tas pats kas higher amount of serotonin).

Būtiskais ir par to, kur un kādās vietās tiek palielināts serotonīna līmenis, un pat šī teorija par SSRI iedarbību tiek ļoti apšaubīta, jo joprojām ir neatbildēts, kāpēc SSRI iedarbojas uz receptoriem uzreiz, bet antidepresantu ietekme parādās tikai aptuveni 2 nedēļu laikā.

Čaritabli interpretējot, es teiktu, ka bioloģija nosaka gandrīz visas cilvēku interakcijas. Kultūra nemaz nav tik viegli nošķirama no smadzeņu darbības. Labs piemērs ir autisti, kuru smadzenes pat nav iespējams atšķirt no neirotipiskajiem (bet šobrīd ir viedoklis, ka tās pamatā ir nelielas izmaiņas smadzenēs), tomēr viņu attiecības ar sabiedrību ir pilnīgi atšķirīgas un netipiskas, lai gan viņi ir auguši tajā pašā vidē, kur pārējie.

Tā fleksibilitāte ir tikai noteiktās robežās. Bērna smadzenes var apgūt jebkuru valodu vai uzvedības normas, kurā tas tiek audzināts, bet tai pašā laikā visas valodas un uzvedības konceptuāli ir ļoti līdzīgas, un nav novērotas īpaši atšķirīgas funkcijas. Piemēram, nav cilvēku valodas, kurās cilvēki nespēj melot.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	sirualsirual 2018-04-16 14:53 (saite)
	aha (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

(Lasīt komentārus) -

Navigate: