reku pateicu
vispār laikam tas ir drusku interesanti, a varbūt arī nav, bet - sievietes vispār ir ar tādu jocīgu prātu.

tādā nozīmē, ka, lasot daiļrakstītus tekstus, pat nezinot, kas rakstījis, bieži var noprast, vai autors ir sieviete.

jo ir tik NENORMĀLI izvērsti apraksti - gan sajūtu, gan apkārtnes, arī, protams, apģērba, telpu, ēterisko sociālo strāvojumu.

skaidrs, ka šādā ziņā sieviešu pasaule ir daudz bagātāka (tak kaut vai darvinisku iemeslu dēļ, lai gan man besī šādi izskaidrojumi).

toties puišiem, kam prātā tikai viens, ir vieglāka navigācija cauri informācijas straumei. vai taisni otrādāk - šiksām tajā daudz vieglāk nomaldīties.

visi izņēmumi, piemēram, nabokovs, savā iekšējā būtnē ir sievietes. :)