sirdnA

nezinu suudiiga vai ne suudiiga tagad, bet 9.klasee 3 meeneshus lasiit "Laachpleesi" latvieshu valodas stundaas ir pietiekoshi tipisks un komentaarus neprasoshs :-)

Senāk spieda uz dabas un inženierzinātnēm, tagad humanitārajām un ekonomiku. Labāk vai sliktāk, kā lai to salīdzina?!
Toties praktiskais rezultāts tāds, ka no jauna neviens neko nerada. Ekonomisti pērk un pārdod nodomus pēc gada nopirkt šo vai to par šodien norunātu cenu, bet humanitārie komentē šo procesu. :)

http://www.uis.unesco.org/TEMPLATE/pdf/ged/2006/GED2006.pdf?
(Man gan liekas, ka agrāk bija vēl sūdīgāka izglītība, nekā tagad).

sunzi1.lib.hku.hk/hkjo/view/33/3300721.pdf

tas ko Sirdna ir uztveeris ir paareja no pirmatniigaas Akadeemiskaas- Gimnaaziskaas izgliitiibas, kur deva visu, saakot ar teologiju un sengriekju valodu, un beidzot ar filosofiju un mediciinu (lasi exatktajaam zinaatneem)

manos laikos ekszakto zinaatnju klaasts bija makten pieaudzis un skola centaas dabuut kautko iekshaa tajaa beernaa no visa pa druskai - ar saukli, beerns ir jaasagatavo augstskolai - taatad jaaiedod kautkaada ziniibu bagaazha

90 gados viss sagriezaas ar kaajaam gaisaa - ekszaktaas zinaatnes tika noniveleetas tipa lai vismaz kautkas bet tika uzspiests uz taa saucamajaam filosofiskajaam, jeb humanitaarajaam ziniibaam - itkaa jau doma pareiza - ievirziit beernu logiskaa domu izklaastaa, bet praksee viss tika sadirsts deelj vecaas pedagogijas skolas - dot kvantitaati - tobish lielos kvantumos pastraadaat vielu un maz laika veltiit analiizei un sinteezei

tagad ir atskaartushi ka analiitiski domaat tikai ar eksazktajaam zinaashanaam nesanaaks - filosofeet ir jauki, bet ja neviid apakshaa analiitiskums, tad faktu paarstaastaa, lai arii cik proporcionaalaa un sistematiskaa nekaadas pievienotaas veertiibas neviid

taapeec manaa skatiijumaa ir jaaiet atpakalj - jaapaarskata ekzakto un humanitaaro zinaatnju klaasts ar meerkji sistematizeet abiturientaa ziniibas - kaut arii maz, bet sistematizeetas un plus analiitiskaa pieeja ljaus kompenseet ar uzviju augstskolaa zinaashnu apjomu kas buus jaapguust tur

par piemeeru - cik no jums skolaa bija jaapieraada teoreemas - taa pasha pitagora? es nerunaaju par pielietot risinaat uzdevumus - bet pieraadiit kaapeec tas ir taa un ne savaadak?
a veesturiskaa analiize piem: Griekju - Persieshu karam? iemesli, ceelonji, ietekme uz sab un sateliitkultuuraam?
shii kara ietekme uz literatuuru un filosofisko domu
sociaalo uzskatu mainja gjeograafiskaa izpratnee

visu sho gadiijumu sistematizeeshana ar to pashu matemaatiku ;-) un veesturi, jo visi matemaatiskie atklaajumi tika veikti kaadaa no veesturiskajiem etapiem ... 0_o

ja skoleens apguutu shiis ziniibas sistematiskaa plaaksnee, tad augstskolaa jau nu nebuutu probleemas shiis zinaashanas vienkaarshi papildinaat ... a tagad? ko no shii skoleni saprot? a ;-)

Imho problēma ir tajā, ka ik pa brīdim mainās kritēriji izglītības kvalitātes novērtēšanai. Senāk izglītots cilvēks zināja vairākas modernās un vairākas senās valodas, da varēja par antīko literatūru spriest un brīvajā laikā nodarboties ar astronomiskiem novērojumiem (t.s. enciklopēdiskais laikmets, kad dažiem cilvēkiem bija dafiga laika un naudas tāpēc, ka citi strādāja viņu vietā). Pēcāk sāka vairāk uzspiest uz izglītību kā ieguldījumu darba dzīvē. Ja paskatās kaut vai uz Latviju pirmskara laikos - tādu, kas izglītojās vairāk par 6 klasēm, taču bija ļoti maz, bet tad viņi arī kārtīgi izglītojās, mācījās vai nu klasiskajā ģimnāzijā vai reālskolā + apgrozījās kaut kādās inteliģences aprindās. Līdz ar izglītības iespēju paplašināšanos pie tās tika arī tie, kuri bija mazāk spējīgi un mazāk motivēti, līdz ar to noraujot lejā vispārējo izglītības līmeni (kaut kāda pārprasta korektuma dēļ nenotiek dalīšana klasēs pēc spējām, kas ļautu izglītības metodiku piemērot konkrētajam līmenim).
Nu, un pēdējā gadsimta laikā (ja runā par vidusskolas izglītību) koncepcija ir arī pamainījusies, t.sk. no padomiskās faktu un zināšanu skolas (kas gan, manuprāt, neizslēdza arī analīzi, vismaz, cik atceros no pamatskolas laikiem) uz mistisko "iemācīsim mācīties", kas arī ir galvenais klupšanas akmens, jo vairums skolotāju prot iemācīt faktus, aber par tādu mācīšanu mācīties viņiem ir vāja nojausma. Rezultātā nemāca ne faktus, ne domāšanas veidu.
+ pēdējā laikā daudz vairāk uzmanības novēršanas faktoru, kuri, atšķirībā no agrākajiem laikiem, nenodrošina pat ne fizisko attīstību un komunikācijas prasmes (ja agrāk sīcis no mācībām muka, lai uzsistu futeni ar draugiem, tad tagad pielīp pie TV un interneta, nemaz nerunājot par to, ka mazāk lasa grāmatas).