Apmaldījusies domās.

Ir tāda tēze, ka mūsdienās no romantiskajiem partneriem tiek sagaidīts pārāk daudz. Neesmu došs, kā es jūtos par terminu "romantiskais partneris", bet ja cilvēki vēlas precēties ar kādu, pret kuru izjūt "romantiskas" jūtas, lai ir "romantiskais partneris". Bet, tātad, par to, kas tiek sagaidīts no partnera.

Varbūt šo fenomenu man šobrīd izgaismo fakts, ka kļūšana par vecāku nav paredzēta mānā nākotnes vīzijā, bet es skaidri atceros, ka mani iepriekš tā īpaši nav mulsinājuši apraksti, pēc kādiem kritērijiem izvēlēties labāko māti saviem nākotnes bērniem. Maz ticams, ka romantisko jūtu mākonī kāds sev prātā sāk pārskaitīt ģenētiskā materiāla čeklisti, bet tas netraucē cilvēkiem pilnīgi nopietni uzturēt šādu naratīvu. Kā jau minēju, iepriekš nebiju iedomājies, ka tas varētu izklausīties kaut kā absurdi. Taču šobrīd, kad iemesls veidot attiecības nav atražošanās, spēja justies labi kopā ar savu parneri ir mana saraksta augšgalā, kamēr potenciāla partnera neauglība saraktā varētu pat nebūt iekļauta.

Tas, savukārt, man liek jaunā gaismā paskatīties uz to, ko nozīmē veidot attiecības ar savu potenciālo bērnu vecāku. Pieņemsim, ka bērnu radīšana varētu būt tāds neatkarīgs mērķis, un šķiet, ka netrūkst cilvēku, kas šādu mērķi spētu sev definēt kā galveno dzīves mērķi. Tādā gadījumā, atgriežoties pie labākā ģenētiskā meteriāla meklējumiem, labākais partneris, ar ko kopā radīt un audzināt bērnus, ļoti bieži nebūtu labākais romantiskais partneris. Tā mēs varam nonākt līdz ļoti sarežģītiem attiecību tīklojumiem, kur tu vari tiekties pēc mīlošiem bērniem, pēc pieņemoša parnera, pēc interesantas dzīves, pēc aizraujoša seksa, un katru no šiem mērķiem varētu mēģināt piepildīt ar citu cilvēku. Vēl nedaudz parokot tieši bērnu tēmu, principā dalītai aizbildniecībai nevajadzētu būt izaicinājumam, ja tu bērnus esi uzstādījis par vienu no saviem dzīves mērķiem, bet visāda citāda veida kopdzīve ar tevis izvēlēto ģenētiski superior parneri nepadodas.

Varbūt var nojaust, es te mazliet ironizēju par dažu cēlu postulātu liekulību, jo reti kad cilvēki vispār ir lietas kursā, ko viņi no dzīves vēlas. For the most of the part, dzīve tiek dzīvota pēc trial and error pricipa. Es gan arī neizslēdzu, ka kolektīvā spēja uz pašrefleksiju kaut kad nākotnē novestu pie daudz labākiem cilvēku savstarpējo attiecību modeļiem, kas mūs kopumā padarītu par laimīgākiem cilvēkiem, nevis (metaforiski) liktu dauzīt galvu pret sienu frustrācijā par to, kāpēc tas, pēc kā tu tik ļoti esi tiecies, patiesībā nav tas, ko tu vēlies.

Lai gan man nesagādā lielas ciešanas aukstais laiks, ir gan jāatzīst, temperatūras zem nulles man tomēr īsti nepatīk, bet es tās pieņemu kā nepieciešamu ļaunumu, es ļoti priecājos, ka ārā beidzot ir silti un ir gaišs. Vieglāk saņemties kaut kur doties, gribās vairāk laika pavadīt ārā, un tā tālāk. Šai sakarā gribētos kādreiz sakārtot dzīvi tā, lai vasarā varētu kādus trīs mēnešus neko nedarīt. Un ar neko nedarīšanu es nedomāju sēdēšanu zem palmas smilšainā jūras krastā - tam var atvēlēt arī kādu nedēļu gada vēsajā laikā, un nevienam nekas slikts no tā nenotiks. Ar "neko nedarīšanu" es domāju brīvāku sava laika plānošanu, kas nav pakļauta produktīvai stundu pārvēršanai finansiālā stabilitātē. Es esmu diezgan drošs, ka es nesāktu skatīties visus seriālus pēc kārtas, bet atrastu sev nodarbes ārā - no tomātu audzēšanas līdz vasaras festivāliem. Tas drusku izklausās pēc būmerīgām alkām pēc vasarnīcas, kas nekad nepiepildās, un daļēji tās arī tādas ir, bet caurmērā man ir sajūta, ka ir kaut kas pretdabisks šajā blenzšanā ekrānā, kad ir iespēja blenzt uz mākoņiem un zaļu zāli. No vienas puses tā būtu ļoti liela privilēģija, kas kontrastē ar pārējo pasauli, bet no otras puses ļoti daudziem rutīna ir diezgan svarīgs balsts sakārtotai dzīvei un pasaulei. Cita starpā ļoti daudziem gada siltākās dienas ir galvenais pelnīšanas laiks, tādēļ uz viņiem attiecas pavisam citi noteikumi.

uz teātri uzvilku humpalās par 8€ pirkto koši zilo sintētiska samta kleitu ar lāzergrieztām ažūrām puedurknēm un sudraba pogām un tā bija ļoti laba izvēle - uz pasākumiem ar bērnu baru vienmēr jāģērbjas kā flomasteram

izrāde man, protams, patika, baigais disko. bērniem arī cik dzirdēju
https://www.dailesteatris.lv/lv/izrades/2025-2026/runcis-zabakos-1

ko tik savas mīļās meitiņas (un sev domāta mātes dienas apsveikuma dēļ) neizdarīsi. arī skriesi pa lietu pēc pūkainām stieplītēm ar jaku, kas par šauru un plastmasas ķemmi gumijniekā :D

forši, ka lins modē un ir visādi modeļi gan lietišķi, gan nē un ka krāsiņas - jā, arī balts un melns un sēpija, bet arī koši zils, gaiši zils, sulīgi zaļš, rozā!!, kleitas, krekli, žaketes, bikses, bet man skapī nav vakanču, ir pilns ar foršām drēbēm, bet sirsniņa ietrīcas. karoče dāmas, kam ir vieta skapī un nauda makā - mohito, sidonas un pepco ir viss kaut kas foršs un kā jau lins, puslins un drusciņ lins ar kokvilnu vai viskozi - pērcieties par mani ar! droši vien citos veikalos arī ir

Vārdiem un to nozīmēm ir ļoti interesantas īpašības. Mani bez ironijas izklaudē mēģinājumi citās valodās runājošiem izskaidrot vārdus "sniegpulkstenīte" un "skaņdarbs", bet kad kāds pajautā, kas ir Ozempic, es sāku apzināties vāru patieso ietilpību, kā arī limitētās iespējas komunicēt ar tiem. Pirmkārt, mums tiešām ir unikālas iespējas vārdus iegūglēt, un iepazīties ar plašāku kontekstu pašiem, bet es arī saprotu, ka pajautāt kādam citam, kalpo mazliet citiem mērķiem, kā vienkārši sevis izglītošana par kaut kādu lietu. Otrkārt, es saprotu, ka tā obligāti nav nepareiza atbilde ļoti plašā kontekstā, bet tik pat pamatoti būtu iebilst, ka Ozempic ir zāles pacientiem ar diabētu, nevis notievēšanas zāles. Un šim vienam vārdam ir tik daudz saistības ar sociālām parādībām un informatīvo telpu, ka to nav iespējams ietilpināt cibas komentārā. Var jau, protams, mēģināt to ietipināt ļoti garā cibas komentārā, bet man ir bažas, ka šajā mēģinājumā šim vārdam rastos jaunas nozīmes, un tas jau sāktu līdzināties mēģinājumam "izlasīt visu internetu".

Un jā, visi personāži šajā stāstā nav izdomāti, un visas līdzības nav tikai sakritība, es vienkārši nevēlējos iesprausties ar savu filozofiju svešā diskusijā, un vēlējos izvairīties izklausīties nosodoši.

vienlaikus dušoju/vannoju bērnu, fotogrāfēju mājasdarbam kā puika taisa gurķu salātus un konsultēju matemātikā pusizmisušu meitiņu. rīt ar skolotāju divatā iesim uz teātri. nu, ķipa divatā jo būs vēl +17.
šī esot izvijolējusies, vēl būs jāizdara matemātika. jāvāra vakariņu griķi, jāizmazgā vīra pletkrekls (es esmu tik priecīga par velasmašīnām!) a es gribu tikai pagulēt

brīvdienās bijām mazpilsētā, sestdien gulēju kā plauša, svētdien dīga miezagrauds, ar karstām tēju kompresēm un daudz miega laikam tiku galā. vakar dedzināju rožu zarus un veco puķu čužus un izraku mammai divas bedres, saraku kompostu. bija baigi labi sazemēties. gribu dārzu. sev

šodien kārtējais žāksts - vajag dzejoli uz otrdienu, glītrakstīšanai tātad ne pārāk garu, lai ielien uz lapas un skuķi uzskata, ka dzejolis bez autora neskaitās (piekrītu, bet tas sarežģī meklēšanu internetā) un Obligāti Vajag arī ar Nosaukumu. man ir jau krietna čupa grāmatu un tagad es sapratu ģeniālu lietu - Guntara Rača 365 ir ģeniāla dāvana vecākiem, kam bērni iet skolā. tur noteikti ir visiem gadījumiem atrodams. gandrīz vai jāpasūta sev Mātes dienā dāvaniņa - Rača gada dzejoļi, tur noteikti visām vajadzībām var atrast :D

Kur jūs pērkat vinila plates internetā, ja gribat ātri un lēti, un negribat atbalstīt Džefu Bezosu?

Kurš ir labākais bezmaksas attēlu pārveidotājs? Ir kaudze pusgadsimtu senu fotogrāfiju, ko derētu sarindot interesantā projekcijā uzlabotus un varbūt animētus. Reimagine iekrāso nedabiski un animē kā zombijus, savukārt xphoto ļauj tikai vienu bildi dienā.

Pavīdēja ziņa, kuras autentiskumu es neņemos novērtēt, ka Disnejs ir atlaidis kaudzi Marvel darbinieku. Nav pārāk sarežģīti iedomāties, kas izraisījis šādu lēmumu. Domāju, ka kustīgas bildītes mākslīgais intelekts varētu saražot gana labi no jau radītā Disneja intelektuālā īpašuma. Varētu teikt, ka skatītājiem ir iespēja protestēt pret šādu rīcību, boikotējot mākslīgā intelekta radītās filmas, bet tad iedomājos, kāda ir varbūtība, ka to darītu Marvel auditorija? Ja man jāmin, tad ne pārāk liela.

Bet jā, šī nebeidzamā diskusija par rīku un sociālekonomiskām pārmaiņām, pie kurām noved cilvēku lēmumi. Cilvēki ir tie, kas pieņem lēmumus par to, kā attiekties pret saviem darbiniekiem, un cilvēki ir tie, kas pieņem lēmumus par to, vai būvēt datu centru kaut kur tuksnesī, vai blakus kādas esošas kopienas ierobežotiem resursiem.

https://www.youtube.com/watch?v=k38-JjzDCy0

Laika posms no 2025. gada septembra līdz šā gada martam Latvijā bijis otrais sausākais novērojumu vēsturē, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra apkopotā informācija.
Vidējais trīs mēnešu sausuma un mitruma rādītājs šogad Latvijā norāda uz ilgāko ekstremālo sausumu kopš 1964. gada februāra. Vairākās novērojumu stacijās sasniegts ilgākā ekstremālā sausuma rekords, turklāt Zīlānu stacijā, Jēkabpilī, sausums ilgst jau pusgadu.
Visi mēneši kopš pērnā gada augusta Latvijā bijuši ar mazāku nokrišņu daudzumu nekā ierasts. Nokrišņu daudzums, kas reģistrēts no septembra līdz martam, bijis otrais mazākais šī perioda novērojumu vēsturē - kopš 1924. gada. Vēl mazāks nokrišņu daudzums šajā laika posmā novērots 1941.-1942. gadā.
Vadoties pēc sausuma un mitruma rādītāja, jauni sausuma ilguma rekordi šogad sasniegt Zemgalē - Bauskas, Dobeles un Jelgavas novērojumu stacijā, - kā arī Kuldīgā un Jēkabpilī.
Zīlānu novērojumu stacijā, kas atrodas Jēkabpilī, ekstremāls sausums turpinās kopš pērnā gada oktobra vidus jeb 19 dekādes pēc kārtas. Vēl garāks sausuma periods Latvijā iepriekš reģistrēts tikai Ventspils novada Vičakos - tas aizsākās 1962. gada decembrī un turpinājās 23 dekādes jeb 230 dienas.
Sausuma un mitruma rādītāju aprēķina no datiem par reģistrēto nokrišņu daudzumu, un tas neatspoguļo augsnes mitrumu. Pēc pagājušā gada slapjās vasaras daudzviet valstī saglabājas pietiekami mitra augsne.

Manas bērnības skolas direktors, plašāk pazīstams kā bijušais viena kroga īpašnieks, kādu laiku atpakaļ sāka internetos postēt pārspriedumus par dažādiem politiskiem, sociāliem un ekonomiskiem jautājumiem. Mazliet būmerisma, bet bez nevajadzīgas agresijas, ar spēju uz racionālu dialogu, un kopumā pozitīvi izcēlās uz pārējo būmeru fona. Viņu satrauc publiskā sektora tēriņi, liels entuziasms par mazo uzņēmējdarbību kā risinājumu nokāpšanai no nodokļu maksātāju naudas adatas, un kaut kāds aizvainojums uz Progresīvajiem, par kuriem viņš ir balsojis iepriekš. Pamanīju, ka viņa pārspriedumos sāk iezagties vārds "marksisti", un pārspriedumi par to, kā sociālisms mūs visus izputināts, kas no malas izskatījās tā, ka viņš arvien vairāk sāka ieslīdēt pārējo būmeru apziņas telpā, taču vēl spēja noturēt racionālā spēlētāja seju. Kādu retu reizi es pie viņa esmu kaut ko iekomentējis, un reizēm jautājis, kas īsti notiek ar šīs dīvainās leksikas parādīšanos? Tad pienāca brīdis, kad viņš paziņoja, ka būšot Hermaņa partijas biedrs, un tad man tapa mazliet vairāk skaidrs, kāpēc šīs izmaiņas retorikā.

Es atceros tos laikus, kad Hermanis sāka murgot par Eiropas iznīcināšanas plānu, aka great replacement conspiracy, bet pēc visa spriežot, esmu izvairījies no pirmavota, un pārsvarē šo visu zinu no citu cilvēku refleksijām. Šorīt ieraudzīju viņa tekstu par to, kā Progresīvie ir nāves idialoģijas partija, un ir padomju represiju turpinātāji. Nevāji. Jāsaka, ka es nevarētu izvēlēties, kas man šķiet pieņemamāk - pilnīga šīza, vai populisms uz steroīdiem, bet tas arī nav tik svarīgi. Kas man likās interesanti, ka acīm redzot Hermanim šķiet, ka Šlesers nespēj nosegt visu piedāvājumu pēc kristīgā konservatīvisma vājprāta, un mums vajadzētu vēl vienu šādu politisko spēku. Un kaut kādā ziņā man tagad ir prieks, ka Hermanis ir saņēmies dibināt jaunu partiju. Es pārstāvu to pārliecību, ka cilvēkus nav iespējams pārliecināt ar racionāliem pārspriedumiem, un ja vien mums dzeramajam ūdenim nav sākuši pievienot smagos metālus, sabiedrības mentāli nestabilā daļa ir aptuveni konstants procents. Tas savukārt nozīmē, ka šim elektorātam tagad būs izvēle izvēlēties starp Šlesi un Hermani. Which is, you know, a good thing.

Privātās ziņās - kaut kāda romantiska sajūta par aliņu vakarā manī nav pavisam izgaisusi. Sure, kviešu alus garšo ok, bet kopējais gandarījums par šo pieredzi kopumā ir mīnusā. Turpinu nonākt pie tiem pašiem secinājumiem, un būt pārsteigts. Kas liek domāt, ka varbūt tā vietā vajadzēja uztaisīt kādu dzērienu ar ierūgušo cidoniju sīrupu. Varbūt trāpītu pa tiem pašiem garšas sensoriem, izslēdzot visu to, ko pienes alkohols. Bet neskatoties uz to, ka man nav nekādas patikas bakstīt telefonu, adīt, lik puzli, vai ko nu vēl tur cilvēki tipiski dara, kaut kāds instinkts pieturēties pie ēdiena vai dzēriena manī tomēr ir. Gluži katru otro vakaru es nevaru skrūvēt IKEA mēbeles, kas ir mana atslodze no mentālās spriedzes. Ir konstanta vēlme kaut ko rosīties. Filmu skatīšanās kinoteātrī ir izņēmums, kur es varu nolikt malā jebkādus stimulantus uz trim stundām. Nez, varbūt jāsāk staipīties uz paklājiņa?

Tikko redzēju fragmentu, kur Domburs uzdod jautājumu - kur sākas homofobija?

Šlesers kā parasti nebija ieinteresēts atbildēt uz jautājumu, bet bliezt savu sakāmo, un paziņoja, ka viņa partija ir gatava tolerēt jebkuru individuālu izpausmi (citiem vārdiem, protams), bet pārmeta to, ka vispirms tika prasīta tolerance, bet tagad jau šo visu neķītrību uzspiež mācīt bērniem skolā. Ir pilns ar visādiem informatīviem materiāliem, kāda ir kristīgi-komservatīvo kareivju stratēģija cīņā par dažāda veida brīvību ierobežošanu, neiešu atkārtoties, bet mani sajūsmināja fakts, ka Šlesers pārmet tieši to, ko homofobijas aktīvisti dara vai darītu paši. Es esmu diezgan drošs, ka krītot vienam pīlāram, netiktu paziņots par uzvaru un līdzsvara iestāšanos, bet sāktos cīņa par nākamo, un turpinātos mēģinājumi virzīties tajā virzienā, kur paziņot, ka gejus vajadzētu salikt koncentrācijas nometnēs vai nošaut, būtu vārda brīvība.

Bet šajā sakā mani satrauc doma, ka varētu būt taisnība, ka kāds dzirdot šādus mērenus izteikumus, varētu padomāt, ka Šlesers ir ok viņa vērtību pārstāvis. Var jau būt, ka es arī ņemtu par baltu patiesību kādas jaunuzlēkušas politiskās zvaigznes izteikumus, bet nespēt lasīt starp rindām tam, ko saka tādi rūdīti caurkrituši veterāni, man šķiet drusku absurdi. Var jau būt, ka tā nav taisnība, un tur apakšā ir kādi citi motīvi, bet man līdz galam nav skaidri kādi. Tai pat laikā anekdotes par to, ka cilvēki ir gatavi paciest neērtības, ja kaimiņam iet vēl sliktāk, izrādās daudz patiesākas, kā varētu likties, un laikam pat ir pētījumi, kas šo tēzi apstiprina. Varbūt tas.